Šķiet, ka jo vecāka kļūstu, jo nestilīgāks pasākums kļūst Valentīndiena. Nu labi, mēs jau arī neizkritām no meinstrīma - izdzērām šampi, ar manu bildi, ko Inesēns uzdāvināja uz manu dz.d. un iepriekšējā dzīvokļa sālsmaizi. Un ka tevi divi deviņi - tas izrādījās bezalkoholiskais šampis! Šitādu vilšanos. Kas to būtu no Inesēna gaidījis :)
Un jā, vēl viena milzīga vilšanās - 27 gadu vecumā es uzzināju, ka jaukie un mīlīgie ronīši reizēm nemaz nav tik jauki un mīlīgi. Viņi var kļūt mežonīgi un uzbrukt pingvīniem. Lai viņus pēc tam apēstu. Redz tā iet, kad skatās dokumentālās filmas par dabu.
Pagājušajā nedēļas nogalē mēs pārvācāmies uz jauno dzīvokli. Man šeit patīk. Nezinu tieši kas, bet kaut kas atgādina mūsu Horvātijas mājiņu. Tāda jauka, mierīga un relaksēta noskaņa, gribas tikai mājsaimnieciskoties - gatavot ēst, tīrīt un mazgāt veļu. Ja vēl es tiktu pie šujmašīnas...
Vēl es esmu atradusi savu jauno stresa noņēmēju - jogas - tango nodarbības. Svētdien bijām ar Daci un Koļu. Sapratu, cik ļoti manam ķermenim vajadzīga tāda veida uzmanība. Viņš bija ļoti laimīgs un pēc tam visu dienu peldēju pilnīgā harmonijā.
Tā es varētu arī turpināt peldēt pilnīgā harmonijā, ja ne mans finansiālais stāvoklis, kas pēc pārvākšanās un zobārsta ir kļuvis diezgan katastrofāls. Tur kaut kas būs jādara. Šobrīd vēl neesmu pārliecināta, kas tieši, bet ir daži virzieni, kuros spert soļus. Vecais stāsts par to, ka nauda jau nedara laimīgu, bet daudz mierīgāku gan...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru