Un klusēs Dievs un rūgti bārdā smaidīs...

Vakar izlasīju Pāvela Širova grāmatu "Čečenija: terorisma inscenēšanas rokasgrāmata". Tā nu reiz ir grāmata, ko var ieteikt ikvienam, kas grib saprast sarežģīto Čečenijas un Krievijas attiecību vēsturi un uzzināt nedaudz vairāk par lietu cēloņiem. Un mēģināt saprast, kāpēc 20. gs beigās un joprojām arī 21. gs sākumā tādas lietas, kā Čečenijas karš ir iespējamas. Kaut gan racionāli un emocionāli man laikam to nekad nesaprast...

Lasot grāmatu es atcerējos, pieķēru sevi pie sajūtas, ka Čečenija man vienmēr ir klusītēm simpatizējusi. Jau tad, kad Pirmā Kara laikā ziņās stāstīja par Džoharu Dudajevu un es biju samērā sīka, un kari mani sevišķi neinteresēja, Dudajevs man patika. Un Čečenijas bija ļoti žēl. Tad kaut kad māsa man uzdāvināja Jūlijas Juzikas grāmatu "Allāha līgavas: teroristes pašnāvnieces no Čečenijas". Izlasīju to gaidot Prāgā reisu no vai uz Rīgu. Šajā grāmatā ir daudz vairāk sazvērestības teoriju kā P.Širova grāmatā, taču tā sniedz lielisku ieskatu mums, vēsajiem un demokrātiskajiem eiropiešiem tajā, kā rodas teroristi. Un ne jau aiz labas dzīves tas notiek, un ne jau aiz brīva prāta.

Katrā ziņā, ja ir interese kaut ko vairāk par šo tēmu uzzināt - šīs divas grāmatas gana viegli lasāmā un uztveramā veidā var pastāstīt ko vairāk.


Un šī dziesma par to pasaka visu:

Pa zilo Donavu peld līķis
Kas zin vai serbs, vai turks, vai krievs
Viņš vairāk nerunās, viņš klusēs
Un klusēs arī augšā Dievs
Un nepaskaidros kā labad
Šis gadsimts muļķīgs padevies

Bet upes malā daiļa meiča
Bez mitas nebeidz as'ras liet
Uz pārdzīvo, ka savam mīļam
Tā nevarēja līdzi iet
Un savas kvēlās asinis
Par godu ķeizarnamam liet

Bet klusēs Dievs
Un rūgti bārdā smaidīs
Jo nevarēs tam izskaidrot neviens
Kādēļ šo dzimumu
Viņš zemesvirsū laidis

Arvienu skaļāk kanonāde
Kā dusmīgs vīru koris dun
Un veči šauj un veči lādē
Un tuvcīņās viens otram dur
Bet kara tiesas priekšā stājas
Tie nīkuļi, kas neiztur

Cik skaisti izritinās zarnas
Cik skaisti pāršķīst galvaskauss
Kad visi veselie kļūs kropļi
Tad visie kropļiem kauties ļaus
Un pašās beigās Al-le-lu-ja
Uz kaulu zāģa spēlēs Štrauss

Bet klusēs Dievs
Un rūgti bārdā smaidīs
Jo nevarēs tam izskaidrot neviens
Kādēļ šo dzimumu
Viņš zemesvirsū laidis

/"Prāta vētra" dziesmas izrādei "Šveiks" Balāde II/