Reiz sen senos laikos, pagājušā gada 2. oktobrī mēs, trīs brīnumainas beibes devāmies uz Siguldu, Saeimu vēlēt un rudeni baudīt.
Kā cītīgas pilsones mēs izstāvējām garum garo rindu uz vēlēšanām Siguldas kultūras namā. Gribējām tikt iemūžinātas pie pašas urnas, bet viss bija pārāk nopietni un viņi nelaida iekšā Kikīni, jo viņa savu biļetenu bija jau Rīgā iemetusi.
Tad mēs gājām meklēt to slaveno rudeni. Viņš šur tur mētājās. Mēs vēl pielikām klāt LOVI (no angļu val. - love). Kikīnei gan LOVE nepatika.
Tad mēs aizgājām pie vagoniņa. Bija nenormāli daudz cilvēku. Mēs nebraucām.Baigais piķis, rinda un vispār... Bet Līga nofočēja, lai parādītu igauņiem kā viņiem nav.
Pie panorāmas rata satikām mazu meitenīti (5-6 gadi), kura savam tētim prasīja: "A tu šmigu paņēmi???"
Tad mēs bijām nogurušas un devāmies baudīt ēdienu. Šis vairs nav ēdiens. Šis ir deserts.
Tad vēl nedaudz foto - oto sesija - besija. Mēs skaistas ar spieķīšiem.
Joprojām skaistas, bet piekusušas, ar transportlīdzkļiem rokā un padusē devāmies mājās. Vilciens bija pilns, ļoti pilns. Tur redzēju slaveno kadru par tēmu "apēd mani" jeb "mīlestība bez robežām" - kā meitene džekam aci laizīja.
That's all, folks!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru