Šodien ir trešie Ziemassvētki. Rīt pirmdiena. Un laikam jāmēģina izrausties no brīvdienu slinkumgara un kaut kas jāpadara. Otrdien braukšu uz Rīgu biščiņ pastrādāt, rīt laikam došos uz Valmieru.
Šo Ziemassvētku pazīmes:
- mājās pirmo reizi nebija mammas, viņai bija jāstrādā, tāpēc dāvanu dalīšana notika tikai vakar (kad savukārt mājās vairs nebija brāļa)
- bija BALTI Ziemassvētki - pēc ilgāka laika beidzot varējām meklēt eglīti brienot pa sniegu :)
- bija Ziemassvēki bez pēdējā brīža skriešanas, jo skudrupūzni, piemēram (ļoti garšīgu, starp citu) mēs jau bijām uztaisījušas iepriekšējā dienā, tāpat arī cepeti (par ko izvērsās visplašākās sarunas pie vakariņu galda, jo kā nu bija, kā nebija, bet viņš izcepās pārāk sauss...), pīrāgi tapa komandas darbā apmēram divu stundu laikā un piparkūkas izlēmām vairāk necept, jo vēl bija no iepriekšējās reizes cepiena. Tāpat jau bija nogurums, bet ne tik traki kā citreiz :)
Un vēl, jā, es noskatījos Grejas anatomiju. Līdz pašai pēdējai pieejamai sērijai, kas ir 6. sezonas 10. sērija. Tagad man ir lomkas :)
Un šeit Grejas anatomijas Z-svētku sveiciens.
P.S. Esmu apņēmusies, ka nesākšu skatīties nevienu jaunu seriālu, kamēr nebūs pabeigta maģistra darba teorijas daļa...
12/27/2009
12/20/2009
Nogurums
Es esmu nogurusi no lēmumu pieņemšanas, reaģēšanas un būšanas elastīgai.
Nākošajā gadā solās būt ļoti daudz darāmā. Šobrīd pat negribu iedomāties. Šobrīd man pietiek ar krāšņu kurināšanu, centieniem uzdzīt istabā temperatūru augstāk par +15 grādiem un domāšanu par Ziemassvētku galdu un dāvanām.
Gribas ieritināties un čučēt, un lai visi liek mani mierā :)
12/12/2009
sestdienas rīta stratēģiskā plānošana
Stratēģiskā plānošana tādā teorētiski akadēmiski valstiskā līmenī, jo lekcijas, nevis piemēram, stratēģiskā plānošana par to, ko varētu darīt vīkendā :)
Uzspīdējusi saulīte. Auditorija ir izrotāta ar milzīgām papīra sniegpārslām, tā smieklīgi, bet mīļi. Dikti ceru, ka uzsnigs sniedziņš, lai rastos tāda ziemīgāka sajūta. Ceturtdien vakarā, kad braucu no Rīgas mājās sniga, un tas bija tik forši... Bet piektdien pamodos un viss bija nokusis.
Vakar mums ar Uldi bija lielā fast food diena :)Bijām uz Rimantu pēc tradicionālā frī ar vistas šķinķīti porcijas, un pēc tam, pa vidu iegriezušies Valrekā pēc Ziemassvētku lampiņām, devāmies uz Hesburgeru pēc lielā burgeru komplekta. Pēc tam, kad tas viss bija apēsts, sajūta galīgi nebija laba. Un frī kartupeļi un Hesburgera komplekti laikam joprojām virtuvē mētājas :) Un vēl, jā, sapratu, ka man patiešām vajadzētu aiziet pie acu ārsta, jo pagāju personīgajam brālim uz ielas garām un nemaz nepamanīju, ka tas ir viņš. Nebūtu Uldis man piebakstījis, es nemaz to nebūtu arī piefiksējusi.
Vakar vispār bija tāda vairāk vai mazāk relakša diena (izņemot slimnīcas apmeklējumu, kur gan es atkal izjutu tieksmi medicīnas virzienā). Pēc lielās izēšanās skatījos Grejas anatomiju (esmu pārvarējusi traumu, ka Džordžs pārgulēja ar Iziju un mana atkarība no šī seriāla turpinās).
Darbā vēl tikai nākošā nedēļa (ja negadīsies nekas neparedzēts). Jāuzraksta L&L atskaite, jātiek galā ar RD, jauniešu sertificēšanu un ziemassvētkiem un tad - jēēi! Brīvdienas! :)) Pa brīvdienām ir plāns daudz maz tikt galā ar MD plānu un kaut nedaudz ar literatūras daļu (ļoti optimistiski). Un Jaunajam gadam pat ir plāns (neraksturīgi man) - dosimies uz Pērnavu pie Līgas. Tīģera gada sagaidīšana pa estonski.
Laikam jāmēģina pievērsties stratēģijām.
Uzspīdējusi saulīte. Auditorija ir izrotāta ar milzīgām papīra sniegpārslām, tā smieklīgi, bet mīļi. Dikti ceru, ka uzsnigs sniedziņš, lai rastos tāda ziemīgāka sajūta. Ceturtdien vakarā, kad braucu no Rīgas mājās sniga, un tas bija tik forši... Bet piektdien pamodos un viss bija nokusis.
Vakar mums ar Uldi bija lielā fast food diena :)Bijām uz Rimantu pēc tradicionālā frī ar vistas šķinķīti porcijas, un pēc tam, pa vidu iegriezušies Valrekā pēc Ziemassvētku lampiņām, devāmies uz Hesburgeru pēc lielā burgeru komplekta. Pēc tam, kad tas viss bija apēsts, sajūta galīgi nebija laba. Un frī kartupeļi un Hesburgera komplekti laikam joprojām virtuvē mētājas :) Un vēl, jā, sapratu, ka man patiešām vajadzētu aiziet pie acu ārsta, jo pagāju personīgajam brālim uz ielas garām un nemaz nepamanīju, ka tas ir viņš. Nebūtu Uldis man piebakstījis, es nemaz to nebūtu arī piefiksējusi.
Vakar vispār bija tāda vairāk vai mazāk relakša diena (izņemot slimnīcas apmeklējumu, kur gan es atkal izjutu tieksmi medicīnas virzienā). Pēc lielās izēšanās skatījos Grejas anatomiju (esmu pārvarējusi traumu, ka Džordžs pārgulēja ar Iziju un mana atkarība no šī seriāla turpinās).
Darbā vēl tikai nākošā nedēļa (ja negadīsies nekas neparedzēts). Jāuzraksta L&L atskaite, jātiek galā ar RD, jauniešu sertificēšanu un ziemassvētkiem un tad - jēēi! Brīvdienas! :)) Pa brīvdienām ir plāns daudz maz tikt galā ar MD plānu un kaut nedaudz ar literatūras daļu (ļoti optimistiski). Un Jaunajam gadam pat ir plāns (neraksturīgi man) - dosimies uz Pērnavu pie Līgas. Tīģera gada sagaidīšana pa estonski.
Laikam jāmēģina pievērsties stratēģijām.
12/04/2009
Pēdējā laikā lietas notiek diezgan neprātīgi. Darba ir tik daudz, ka vienkārši nevaru visu paspēt, lai arī jau esmu izveidojusi biroja paplašinājumu autobusā Valmiera - Rīga - Valmiera, ceļā līdzi ņemot kompi.
Labā ziņa ir tā, ka drīz beigsies lekcijas (jā, bet maģistra darbs, maģistra darbs...) un sociālā riska nodarbības būs pieveiktas (bet arī Ziedam apstiprināts SIFa projekts...).
Dzīvoklis nav tīrīts jau vai cik ilgi un mājās neesmu bijusi jau divas nedēļas nogales pēc kārtas. Eh...
Mierina tas, ka nu jau vairs nav daudz palicis. Christmas ir tepat aiz stūra un ļoti cerams, ka tas nozīmē iespēju atvilkt elpu :)
11/09/2009
11/06/2009
but anyway...
Šis bija vieglo izvirtību vakars pēc garas un nogurdinošas nedēļas. Kartupelīši ar sēņu mērcīti, ceptu vistiņu un tomātiem. Un mandarīni. Un kūkas. Un rums ar spraitu un laimu.
Noskatījāmies "500 days of Summer". Man patika. Jauks stāsts par lielo nelaimīgo lovi, un pēc vasaras atnāk rudens :)
Šodien biju uz LAPAS organizēto globālās/attīstības izglītības konferenci. Sapratu, ka mēs kā organizācija LV kontekstā šajā jomā esam diezgan kruti, lai arī ko darīt ir daudz. Bet manus personiskos uzskatus par attīstības sadarbību un migrācijas jautājumiem labāk nepaust, lai cilvēki, kas nacionālisti, bet ne-fatālisti un neuzskata, ka visa Eiropas izmiršana/imigrantu ienākšana ir paredzama un dabiska vēstures gaita, mani nenolinčotu :) Anyway, man nešķiet pareizi, ka iemesls, kāpēc mēs iesaistāmies attīstības izglītībā ir, lai mēs uzlabotu dzīvi attīstības valstīs un līdz ar to viņiem nebūtu iemesls braukt pie mums. Kaut kā pārāk jau savtīgi.
Bet interesanti bija, un mani pat bikiņ varēja redzēt TV3 ziņās! :D
Noskatījāmies "500 days of Summer". Man patika. Jauks stāsts par lielo nelaimīgo lovi, un pēc vasaras atnāk rudens :)
Šodien biju uz LAPAS organizēto globālās/attīstības izglītības konferenci. Sapratu, ka mēs kā organizācija LV kontekstā šajā jomā esam diezgan kruti, lai arī ko darīt ir daudz. Bet manus personiskos uzskatus par attīstības sadarbību un migrācijas jautājumiem labāk nepaust, lai cilvēki, kas nacionālisti, bet ne-fatālisti un neuzskata, ka visa Eiropas izmiršana/imigrantu ienākšana ir paredzama un dabiska vēstures gaita, mani nenolinčotu :) Anyway, man nešķiet pareizi, ka iemesls, kāpēc mēs iesaistāmies attīstības izglītībā ir, lai mēs uzlabotu dzīvi attīstības valstīs un līdz ar to viņiem nebūtu iemesls braukt pie mums. Kaut kā pārāk jau savtīgi.
Bet interesanti bija, un mani pat bikiņ varēja redzēt TV3 ziņās! :D
par kontroli, komandas darbu un diriģēšanu
Kad es biju maziņa, gribēju kļūt arī par diriģenti :)
Ļoti iedvesmojošs video.
Ļoti iedvesmojošs video.
11/03/2009
11/01/2009
1. novembra pilnmēness
Svētdienas vakars.
Pagājusi ļoti, ļoti, ļoti čakla nedēļa - pirmdien īsti nesapratu, kā ar to visu tikšu galā, bet pat ir izdevies, vairāk vai mazāk :)
Nu ko tad es tādu labu padarījusi:
- novadītas 5 sociālā riska nodarbības
- nokoordinētas 17 vienaudžu veselības veicināšanas nodarbības
- beidzot savilkta atskaite par septembra un oktobra vecmātes nodarbībām
- uztaisīta prezentācija par "Haritas", kā arī noprezentēta 5 Valmieras sadarbības pilsētu pārstāvjiem
- sameklēti partneri Youth in Action projektam
- gandrīz, gandrīz jau pabeigts Youth in Action projekts, kas rīt tiks iesniegts
- kā arī uzrakstīti 2 darbi augstskolai ētikas vadības kursā.
Uldis saka, ka jāpieskaita arī saimnieciskās darbības :D Tas būtu: iepirkšanās, ēst gatavošana (plīts mocīšana), trauku mazgāšana, virtuves loga nomazgāšana, puķu apliešana, tualetes poda tīrīšana un sekss (labi, pēdējais ir joks, tas nepieskaitās pie saimnieciskām darbībām:) )
Vēl pat esmu diezgan labi atpūtusies pa vakardienas pēcpusdienu un šodienu. Gandrīz, gandrīz esmu gatava jaunai darba nedēļai. Bet kurš gan jebkad ir gatavs jaunai darba nedēļai?
Ak jā, vēl mēs vakar tikām pie baltā ruma. Beidzot mūsu Mohito vakari var sākties :)
Pagājusi ļoti, ļoti, ļoti čakla nedēļa - pirmdien īsti nesapratu, kā ar to visu tikšu galā, bet pat ir izdevies, vairāk vai mazāk :)
Nu ko tad es tādu labu padarījusi:
- novadītas 5 sociālā riska nodarbības
- nokoordinētas 17 vienaudžu veselības veicināšanas nodarbības
- beidzot savilkta atskaite par septembra un oktobra vecmātes nodarbībām
- uztaisīta prezentācija par "Haritas", kā arī noprezentēta 5 Valmieras sadarbības pilsētu pārstāvjiem
- sameklēti partneri Youth in Action projektam
- gandrīz, gandrīz jau pabeigts Youth in Action projekts, kas rīt tiks iesniegts
- kā arī uzrakstīti 2 darbi augstskolai ētikas vadības kursā.
Uldis saka, ka jāpieskaita arī saimnieciskās darbības :D Tas būtu: iepirkšanās, ēst gatavošana (plīts mocīšana), trauku mazgāšana, virtuves loga nomazgāšana, puķu apliešana, tualetes poda tīrīšana un sekss (labi, pēdējais ir joks, tas nepieskaitās pie saimnieciskām darbībām:) )
Vēl pat esmu diezgan labi atpūtusies pa vakardienas pēcpusdienu un šodienu. Gandrīz, gandrīz esmu gatava jaunai darba nedēļai. Bet kurš gan jebkad ir gatavs jaunai darba nedēļai?
Ak jā, vēl mēs vakar tikām pie baltā ruma. Beidzot mūsu Mohito vakari var sākties :)
10/20/2009
...
Apmācība bija patiešām lieliska. Arī ar praksi viss nokārtojās. Tagad tik jāstrādā un cītīgi jāplāno laiks, lai varētu tikt ar visu galā.Bet gan jau būs labi, jo es tak esmu padomju sieviete :D
10/09/2009
piektdiena, ne-trīspadsmitais
Auksts. Kurināt sākšot nākamnedēļ. Šodien esmu Valmierā, tipa atpūšos. Tas nozīmē pamošanos 8:30 (zvanīja Ulda mamma), dušu (jo mati izskatās pancīgi taukaini), jogurtu ar pārslām un lazdu riekstiem (riekstiem vakar Rimi bija atlaide) un sazvanīšanos ar dažām skolām par nodarbībām (dažas no tām izlemj, ka tomēr mūs negrib).Parunājos skaipā ar Dacīti, atbildēju dažus meilus, vienojos par tikšanos ar Radi par GAIN projektu, izlaboju e-pastu par vēja enerģiju. Nenormāli aizraujoša mana diena, ne? :D Tad vēl jāaiziet uz veikalu pēc paikas un žurku indes, kā arī jādodas pie Solveigas taisīt darba programma 2010. gadam, kas nākamnedēļ jāiesniedz SIFam.
Tad vēl - manā dzīvē radusies nopietna neskaņa starp akadēmiskās un neformālās izglītības prasībām. Nākamnedēļ ir JSPA rīkota apmācība apmācītājiem, ļoti, ļoti, ļoti foršs pasākums, kurā es ļoti, ļoti gribēju piedalīties no brīža, kad ieraudzīju apmācības sludinājumu. Man izdevās, mani paņēma. Bet lūk, nākampiektdien ir arī mana maģistrantūras prakses aizstāvēšana, un abiem pasākumiem es galīgi nemaz netieku. Sazinājos ar skolu - pagaidām atbilde par iespēju aizstāvēt praksi citā datumā ir negatīva, drauds ir 6 kredītpunktu zudums. Bet protams, es kā neformālās izglītības upuris braukšu uz apmācību, lai arī cik kredītpunktus man tas neprasītu. Nu bet cerams, ka nebūs tik traki, jāturpina komunicēt ar skolu. Anyway - nav godīgi. Uldim tāda aizstāvēšana vispār nav :) Laikam vajadzētu uzrakstīt prakses atskaiti.
Par bildi - tā nav mana, tā ir google. Likās, ka blogā pietrūkst krāsu :)
10/08/2009
ready, steady, goooo!
This is Madara speaking, back on feet (both feet).
Jā, no kruķiem veiksmīgi esmu tikusi vaļā un staigāju uz abām kājām. Esmu atpakaļ darbā un vienkārši karos augšā no visa tā, kas man būtu jāizdara, tieši tāpēc šobrīd es to nedaru :)
Vakar man bija baigais piedzīvojums - braucu ciemos pie māsas uz kojām (beidzot!). Izrādījās, ka es nemaz tik vienkārši nevaru apciemot kojās savu māsu, jo paredzēts, ka var ciemoties tikai mammas un tēti, māsas, brāļi un citi ne-radinieki tiek uzlūkoti samērā aizdomīgi. Es dabūju atstāt ķīlā savas tiesības, apsolīties, ka irlgāk par stundu neuzturēšanos un tad mani ielaida. Visu cieņu koju onkulim, kas spēj atcerēties visas sejas, kas viņa kojās dzīvo/nedzīvo!
Jā, no kruķiem veiksmīgi esmu tikusi vaļā un staigāju uz abām kājām. Esmu atpakaļ darbā un vienkārši karos augšā no visa tā, kas man būtu jāizdara, tieši tāpēc šobrīd es to nedaru :)
Vakar man bija baigais piedzīvojums - braucu ciemos pie māsas uz kojām (beidzot!). Izrādījās, ka es nemaz tik vienkārši nevaru apciemot kojās savu māsu, jo paredzēts, ka var ciemoties tikai mammas un tēti, māsas, brāļi un citi ne-radinieki tiek uzlūkoti samērā aizdomīgi. Es dabūju atstāt ķīlā savas tiesības, apsolīties, ka irlgāk par stundu neuzturēšanos un tad mani ielaida. Visu cieņu koju onkulim, kas spēj atcerēties visas sejas, kas viņa kojās dzīvo/nedzīvo!
9/30/2009
Ļoti laba prezentācija par ASV veselības aprūpes sistēmu
Check out this SlideShare Presentation:
9/25/2009
...
Viena no fantastiskajām lietām pasaulē ir pamosties no rīta sešos, izlīst no gultas, aiziet uz tualeti, atnākt atpakaļ un ielīst gultā, zinot, ka nav jāceļas un nekur nav jābrauc.
Ne tik fantastiska lieta ir saprast, ka tu nevari aizmigt un visu laiku domāt par darbu.
Toties kad aizmigu, redzēju vienu no pēdējā laika fantastiskākajiem sapņiem - es biju Dienvidamerikā :) Tas bija forši. Negribējās mosties nepavisam, nepavisam :)
Ne tik fantastiska lieta ir saprast, ka tu nevari aizmigt un visu laiku domāt par darbu.
Toties kad aizmigu, redzēju vienu no pēdējā laika fantastiskākajiem sapņiem - es biju Dienvidamerikā :) Tas bija forši. Negribējās mosties nepavisam, nepavisam :)
9/23/2009
bez dienas 26 un četras nedēļas ar ģipsi
Pavisam nopietni ir atnācis rudens. Un man dikti gribas rosīties. Gribu taisīt kādu nebūt remontu. Staigāju šodien pa visādiem dizaina saitiem un nu ļooti sagribējās. Šajā brīdī gan to galīgi nevar atļauties, ņemot vērā:
1) manu lielisko veselības stāvokli un graciozitāti,
2) to, ka oktobra mēnesi nāksies nodzīvot ar diezgan smieklīgiem iztikas līdzekļiem, ņemot vērā, ka soc.apdrošināšana to slimības naudu ieskaitot tikai pēc mēneša.
Toties novembrī es būšu nenormāli bieza :D (Protams, ka tas ir teikts ar ironiju, dāmas un kungi).
Anyway, esmu aizķērusies pie domas par fototapetēm. Skatījos www.fototapetes.lv, un tur patiešām var atrast interesantas idejas. Viņiem tagad jaunākais piedāvājums ir sienas uzlīmes. Izskatās patiešām labi, nav jāpārlīmē visas tapetes un ir diezgan lēti. Vēl tur ir arī flīžu uzlīmes - tas arī ir kaut kas tāds, ko gribētos pamēģināt. Interesanti tikai cik viņas izturīgas un ko viņas teiktu par rūsas pēdu regulāru tīrīšanu ar stiprajiem līdzekļiem...
Vispār, izskatās, ka tiklīdz tikšu uz kājām būs jāķeras pie nopietnas dzīves pārkārtošanas. Ir apstiprināts mūsu "Haritas" SIF projekts, kas ļoti iespējams, nozīmēs vairāk darba. Kā to savienot ar Rīgas darbu un vēl maģistra studijām - to es pašlaik cenšos saprast. Katrā ziņā līdz ar to atkristu doma par pārvākšanos uz Rīgu, ko mēs plānojām kādu laiku atpakaļ. Neteiktu, ka šī doma mani būtu ļoti sajūsminājusi, Rīga galīgi nav mana pilsēta. Bet nu - dzīvosim, redzēsim.
Šeit daži interesanti dizaina linki:
http://absolutelybeautifulthings.blogspot.com/
http://www.apartmenttherapy.com/
http://www.homesandgardens.com/
http://smallplacestyle.blogspot.com/
Ģipsis joprojām ir. Ir cerība, ka nākamnedēļ varētu atgriezties reālajā dzīvē, kas pavisam nebūs vienkārši.
1) manu lielisko veselības stāvokli un graciozitāti,
2) to, ka oktobra mēnesi nāksies nodzīvot ar diezgan smieklīgiem iztikas līdzekļiem, ņemot vērā, ka soc.apdrošināšana to slimības naudu ieskaitot tikai pēc mēneša.
Toties novembrī es būšu nenormāli bieza :D (Protams, ka tas ir teikts ar ironiju, dāmas un kungi).
Anyway, esmu aizķērusies pie domas par fototapetēm. Skatījos www.fototapetes.lv, un tur patiešām var atrast interesantas idejas. Viņiem tagad jaunākais piedāvājums ir sienas uzlīmes. Izskatās patiešām labi, nav jāpārlīmē visas tapetes un ir diezgan lēti. Vēl tur ir arī flīžu uzlīmes - tas arī ir kaut kas tāds, ko gribētos pamēģināt. Interesanti tikai cik viņas izturīgas un ko viņas teiktu par rūsas pēdu regulāru tīrīšanu ar stiprajiem līdzekļiem...
Vispār, izskatās, ka tiklīdz tikšu uz kājām būs jāķeras pie nopietnas dzīves pārkārtošanas. Ir apstiprināts mūsu "Haritas" SIF projekts, kas ļoti iespējams, nozīmēs vairāk darba. Kā to savienot ar Rīgas darbu un vēl maģistra studijām - to es pašlaik cenšos saprast. Katrā ziņā līdz ar to atkristu doma par pārvākšanos uz Rīgu, ko mēs plānojām kādu laiku atpakaļ. Neteiktu, ka šī doma mani būtu ļoti sajūsminājusi, Rīga galīgi nav mana pilsēta. Bet nu - dzīvosim, redzēsim.
Šeit daži interesanti dizaina linki:
http://absolutelybeautifulthings.blogspot.com/
http://www.apartmenttherapy.com/
http://www.homesandgardens.com/
http://smallplacestyle.blogspot.com/
Ģipsis joprojām ir. Ir cerība, ka nākamnedēļ varētu atgriezties reālajā dzīvē, kas pavisam nebūs vienkārši.
9/10/2009
divas nedēļas ar ģipsi
Uztaisīju prezentāciju par viendzimuma laulībām ētikas kursam, pārspriežam ar Zani skaipā pēdējos sīkumus. Ļoti patika šis arguments no cienījamā R.Wedgewood: "Nereti tiek apgalvots, ka viena dzimuma laulību atļaušana norādītu, ka valdība atbalsta homoseksualitāti. Taču – precēties ir atļauts slepkavām, izvarotājiem un bērnu izmantotājiem, turklāt viņi to var darīt pat atrodoties cietumā, un tas nekādi nenorāda, ka valdība akceptētu viņu rīcību, tāpēc nevar spriest, ka tas notiktu viena dzimuma laulību atļaušanas gadījumā."
Svīstu. Ja es kā normāls cilvēks varētu staigāt, varētu baudīt jauko laiku ārā. (Dāā - tādā gadījumā es jauko laiku pavadītu darbā...) (Pazaudēju pareizo fontu. Nu labi, neko darīt.)
Vakar vakarā mums ar Uldi izcēlās gara diskusija par ģeometriju. Sākās ar to, ka es apgalvoju, ka es ar plakni (tobiš gultu) varu izveidot 45 grādu leņķi. Viņš apgalvoja, ka tas nav iespējams, jo plakne ar nogriezni neveido leņķi. Es apgalvoju, ka es neesmu nogrieznis, ka es arī esmu plakne un es varu izveidot to sasodīto leņķi. Nu un tādā garā. Protams, neviens no mums negribēja piekāpties.
Aizsūtīju meilu uz Portugāli, pieteicos vienam Grundtvig workšopam. Redzēs, vai man atbildēs.
Un vēl es skatījos "Two and a half men". Pabeidzu pirmo sezonu. Diezgan jau smieklīgi.
Sērija, kurā Čārlija māte satiekas ar viņa bijušo draudzeni, kas ir mainījusi dzimumu - vienkārši pārsmējos. Kaut gan no otras puses - apbrīnoju viņu (USA) likumdošanu laulības jautājumos.
Dūda izsviež vīru no mājas, jo iespējams ir lezbiete un anyway dabū no viņa visu naudu. Eh. Nabaga vīrieši.
Rīt man ir big trip uz Rīgu. Būs PZ jauniešu plānošanas pasākums pie Dacītes un man negribas laist garām. Galvenais - droši tikt iekšā autobusā :) Bet gan jau būs labi!
Svīstu. Ja es kā normāls cilvēks varētu staigāt, varētu baudīt jauko laiku ārā. (Dāā - tādā gadījumā es jauko laiku pavadītu darbā...) (Pazaudēju pareizo fontu. Nu labi, neko darīt.)
Vakar vakarā mums ar Uldi izcēlās gara diskusija par ģeometriju. Sākās ar to, ka es apgalvoju, ka es ar plakni (tobiš gultu) varu izveidot 45 grādu leņķi. Viņš apgalvoja, ka tas nav iespējams, jo plakne ar nogriezni neveido leņķi. Es apgalvoju, ka es neesmu nogrieznis, ka es arī esmu plakne un es varu izveidot to sasodīto leņķi. Nu un tādā garā. Protams, neviens no mums negribēja piekāpties.
Aizsūtīju meilu uz Portugāli, pieteicos vienam Grundtvig workšopam. Redzēs, vai man atbildēs.
Un vēl es skatījos "Two and a half men". Pabeidzu pirmo sezonu. Diezgan jau smieklīgi.
Sērija, kurā Čārlija māte satiekas ar viņa bijušo draudzeni, kas ir mainījusi dzimumu - vienkārši pārsmējos. Kaut gan no otras puses - apbrīnoju viņu (USA) likumdošanu laulības jautājumos.
Dūda izsviež vīru no mājas, jo iespējams ir lezbiete un anyway dabū no viņa visu naudu. Eh. Nabaga vīrieši.Rīt man ir big trip uz Rīgu. Būs PZ jauniešu plānošanas pasākums pie Dacītes un man negribas laist garām. Galvenais - droši tikt iekšā autobusā :) Bet gan jau būs labi!
9/09/2009
9/08/2009
If I Can't Write My Chocolate Song I'm Going To Take A Nap
Uldis saka, ka es šodien esot uz edža. Nez ko tas varētu nozīmēt? :D Laikam variācija par anglisko latviešu valodu.
Esmu atpakaļ Valmierā. Ceturtdien pabeidzu rakstīt "Haritas" projektu Ziemeļu kultūras tīklam par īstermiņa sadarbības tīkliem. Kā jau pēdējā projekta iesniegšanas dienā, brīdī, kad šķita, ka nav pilnīgi nekādas atšķirības starp mūsu ieceri un simts citu kultūras organizāciju iecerēm, prātā ienāca diezgan ģeniāla koncepcija. Cerams, ka arī vērtētājiem tā šķitīs tāda :)
Piektdien krusttēvs un krustmāte atveda mani uz Valmieru, pa ceļam ievedot arī pie manas ģimenes ārstes. Viņas prognozes nav diez ko pozitīvas. Trīs nedēļu vietā viņa man sola četras, kas tagad būtu vēl gandrīz trīs atlikušas. Nu neko darīt. Kāja svarīgāka par visiem citiem plāniem.
Piektdienas vakarā paspēju pabūt arī ciemos pie Gundegas, viņa aizveda mani uz fokusa grupas diskusiju par Valmieras Novada fonda atpazīstamību. Mēs tur bijām cilvēki no dažādiem bekgroundiem un man un solveigai par pārsteigumu izrādījās, ka ir cilvēki, valmierieši, kas nemaz nezina, kas tas fonds tāds ir. Laikam jau tas, ka esam NVO lauciņā iekšā līdz ausīm, plus vēl labas attiecības ar galvenajām sejām nozīmē to, ka bilde nav gluži objektīva, kā tas varētu būt no ārpuses. Bija interesanti :)
Un vēl, Solveiga izlasījusi manā blogā, ka man nav ko lasīt un nav šokolādes pagādāja man gan lasāmvielu, gan šokolādi. Dievinu šāda veida atgriezenisko saiti :D Paldies Solveigai! :)
Sestdien es varonīgā kārtā devos uz skolu. Te lielais paldies Zanei, kas piebrauca pie manis un mani līdz turienei aizveda. Pati es līdz turienei aizkruķojusies nebūtu. Bija interesanti. Rīta pusē gan bija pagrūti pēc vasaras koncentrēties uz ētikas jautājumiem, bet pēcpusdiena ar Ž.Lūsi bija fantastiska. Tās patiešām ir vienas no vērtīgākajām lekcijām, kurās es esmu piedalījusies.
Bet šodien, šodien es patiešām esmu biki uz edža. Rīta pusē uzradās viena problēma, kuru sākot analizēt, beigu beigās atcēlu visus ieplānotos darbus, lai skatītos "Two and a half men" un dabūtu to visu analizēšanu ārā no galvas. Tas nozīmē, ka visu šodien ieplānoto vajadzēs izdarīt rīt. Kāda laime, ka man ir tik vājš gribasspēks.
Kāja vēl joprojām ģipsī. Priekā!
Esmu atpakaļ Valmierā. Ceturtdien pabeidzu rakstīt "Haritas" projektu Ziemeļu kultūras tīklam par īstermiņa sadarbības tīkliem. Kā jau pēdējā projekta iesniegšanas dienā, brīdī, kad šķita, ka nav pilnīgi nekādas atšķirības starp mūsu ieceri un simts citu kultūras organizāciju iecerēm, prātā ienāca diezgan ģeniāla koncepcija. Cerams, ka arī vērtētājiem tā šķitīs tāda :)
Piektdien krusttēvs un krustmāte atveda mani uz Valmieru, pa ceļam ievedot arī pie manas ģimenes ārstes. Viņas prognozes nav diez ko pozitīvas. Trīs nedēļu vietā viņa man sola četras, kas tagad būtu vēl gandrīz trīs atlikušas. Nu neko darīt. Kāja svarīgāka par visiem citiem plāniem.
Piektdienas vakarā paspēju pabūt arī ciemos pie Gundegas, viņa aizveda mani uz fokusa grupas diskusiju par Valmieras Novada fonda atpazīstamību. Mēs tur bijām cilvēki no dažādiem bekgroundiem un man un solveigai par pārsteigumu izrādījās, ka ir cilvēki, valmierieši, kas nemaz nezina, kas tas fonds tāds ir. Laikam jau tas, ka esam NVO lauciņā iekšā līdz ausīm, plus vēl labas attiecības ar galvenajām sejām nozīmē to, ka bilde nav gluži objektīva, kā tas varētu būt no ārpuses. Bija interesanti :)
Un vēl, Solveiga izlasījusi manā blogā, ka man nav ko lasīt un nav šokolādes pagādāja man gan lasāmvielu, gan šokolādi. Dievinu šāda veida atgriezenisko saiti :D Paldies Solveigai! :)
Sestdien es varonīgā kārtā devos uz skolu. Te lielais paldies Zanei, kas piebrauca pie manis un mani līdz turienei aizveda. Pati es līdz turienei aizkruķojusies nebūtu. Bija interesanti. Rīta pusē gan bija pagrūti pēc vasaras koncentrēties uz ētikas jautājumiem, bet pēcpusdiena ar Ž.Lūsi bija fantastiska. Tās patiešām ir vienas no vērtīgākajām lekcijām, kurās es esmu piedalījusies.
Bet šodien, šodien es patiešām esmu biki uz edža. Rīta pusē uzradās viena problēma, kuru sākot analizēt, beigu beigās atcēlu visus ieplānotos darbus, lai skatītos "Two and a half men" un dabūtu to visu analizēšanu ārā no galvas. Tas nozīmē, ka visu šodien ieplānoto vajadzēs izdarīt rīt. Kāda laime, ka man ir tik vājš gribasspēks.
Kāja vēl joprojām ģipsī. Priekā!
9/01/2009
vakars uz ezera bez ezera
Palasot tādus blogus kā šis, mana dzīve sāk šķist patiešām garlaicīga. Te nu es esmu ar savu saģipsēto kāju un vienīgās rūpes ir tās, ka telefons nomiris, bet lādētājs palicis Valmierā, vai man nebeigsies pārtikas plēve un es varēšu turpināt savu ultra-super-kruto dušā iešanu ar ģipsi satītu plēvē, kad beigs sāpēt roku muskuļi un kā nesaveidot vēl vairāk zilumus padusēs no kruķiem. He. Ak jā, vēl es spēlēju pokeru, skatos "Scrubs" (vēl tikai 3 sērijas pēdējā palikušas, damned it), guļu un pa brīžam arī strādāju. Un ēdu daudz ābolus. Vēders jau sāk protestēt. Vispār jau diezgan riskanti, ēst tik daudz ābolu, zinot, ka uz tualeti jāiet ar kruķiem.
Piektdien mēģināšu nokļūt atpakaļ Valmierā, gribu sestdien iet uz lekcijām. Pirmās lekcijas kavēt nav prātīgi.
Baigi gribas šokolādi. Un nav arī nekādas prātīgas nelasītas lasāmvielas. Jāiztiek vien ar datoru un jāskatās filmas, ko es jau sen plānoju noskatīties.
Šodien it kā 1. septembris, bet galīgi nav fīlinga.
Gribas to, ko nevar dabūt :)
Piektdien mēģināšu nokļūt atpakaļ Valmierā, gribu sestdien iet uz lekcijām. Pirmās lekcijas kavēt nav prātīgi.
Baigi gribas šokolādi. Un nav arī nekādas prātīgas nelasītas lasāmvielas. Jāiztiek vien ar datoru un jāskatās filmas, ko es jau sen plānoju noskatīties.
Šodien it kā 1. septembris, bet galīgi nav fīlinga.
Gribas to, ko nevar dabūt :)
8/28/2009
Nokritu, atjēdzos, ģipsis
Baigi ilgi neesmu rakstījusi. Pagājis atvaļinājums, pagājis crazy Ungārijas brauciens, vesela kaudze darbu un pasākumu, un te nu es esmu, mājās ar viegli ielauztu un saģipsētu kāju :D
Jā, vakar tā baigi noveicās, ka ejot lejā pa trepēm un neot komiksu plakātus, neieraudzīju vienu pakāpienu, kāja saļodzījās un novēlos ar visiem plakātiem. Sākumā likās, ka būs tikai saišu sastiepums, bet aizbraucu uz slimnīcu (ļoti jau negribēju gan braukt, bet tomēr labi, ka beigās saņēmos) un tur pateica, ka esot saite norāvusi arī kaula gabaliņu. Tāpēc tagad trīs nedēļas jāstaigā ar ģipsi.
Vispār mani diezgan iespaidoja apkalpošanas kultūra slimnīcā - ņemot vērā šobrīdējo ekonomisko situāciju, kas medicīnu iespaido gana drūmi, es biju gaidījusi kaut ko daudz, daudz sliktāku. Bet nē - uzņemšanā mani labi nosūtīja uz traumpunktu, tur gan kādu brīdi es dabūju pagaidīt, bet tad atnāca māsiņa, sarakstīja visus papīrus, piezvanīja dakterim. Atnāca dakteris, sarakstīja vēl kaut kādus papīrus, apskatīja kāju un aizsūtīja uz rentgenu. Uz rentgenu mani nogādāja sanitāre, kas parūpējās, lai es pareizajā vietā samaksāju, parakstos un aizeju uz pareizo kabinetu. Tur savukārt jauka dakterīte nobildēja manu kāju četrās dažādās pozās, tad bija jāpagaida mirklītis, sanitāre atnāca ar rezultātiem, un nogādāja mani atpakaļ pie daktera. Dakteris aplūkoja manas pēdas bildes kompī, secināja, ka jāliek ģipsis un - trīs četri, es gulēju uz kušetes un man lika ģipsi. Kopā process aizņēma apmēram pusotru stundu apmēram un izmaksāja četrus latus par rentgenu plus piecīti par ģipsi. Nu jā, vēl arī piecītis par taksi no Apiņa ielas līdz slimnīcai un atpakaļ (pateicoties visiem luksoforiem un apkārtceļiem). Tagad gaidu, kad tēvs atvedīs man kruķus, citādi lēkāju uz vienas kājas, vai arī mīļotais vīrietis mani reizēm panēsā riņķī :)
Jā, vakar tā baigi noveicās, ka ejot lejā pa trepēm un neot komiksu plakātus, neieraudzīju vienu pakāpienu, kāja saļodzījās un novēlos ar visiem plakātiem. Sākumā likās, ka būs tikai saišu sastiepums, bet aizbraucu uz slimnīcu (ļoti jau negribēju gan braukt, bet tomēr labi, ka beigās saņēmos) un tur pateica, ka esot saite norāvusi arī kaula gabaliņu. Tāpēc tagad trīs nedēļas jāstaigā ar ģipsi.
Vispār mani diezgan iespaidoja apkalpošanas kultūra slimnīcā - ņemot vērā šobrīdējo ekonomisko situāciju, kas medicīnu iespaido gana drūmi, es biju gaidījusi kaut ko daudz, daudz sliktāku. Bet nē - uzņemšanā mani labi nosūtīja uz traumpunktu, tur gan kādu brīdi es dabūju pagaidīt, bet tad atnāca māsiņa, sarakstīja visus papīrus, piezvanīja dakterim. Atnāca dakteris, sarakstīja vēl kaut kādus papīrus, apskatīja kāju un aizsūtīja uz rentgenu. Uz rentgenu mani nogādāja sanitāre, kas parūpējās, lai es pareizajā vietā samaksāju, parakstos un aizeju uz pareizo kabinetu. Tur savukārt jauka dakterīte nobildēja manu kāju četrās dažādās pozās, tad bija jāpagaida mirklītis, sanitāre atnāca ar rezultātiem, un nogādāja mani atpakaļ pie daktera. Dakteris aplūkoja manas pēdas bildes kompī, secināja, ka jāliek ģipsis un - trīs četri, es gulēju uz kušetes un man lika ģipsi. Kopā process aizņēma apmēram pusotru stundu apmēram un izmaksāja četrus latus par rentgenu plus piecīti par ģipsi. Nu jā, vēl arī piecītis par taksi no Apiņa ielas līdz slimnīcai un atpakaļ (pateicoties visiem luksoforiem un apkārtceļiem). Tagad gaidu, kad tēvs atvedīs man kruķus, citādi lēkāju uz vienas kājas, vai arī mīļotais vīrietis mani reizēm panēsā riņķī :)
7/09/2009
Nav jauki
Un tas, kas nav jauki, ir mans gudrības zobs. Manu žokli kārtējo reizi nevar atvērt normālā platumā, kad to mēģina, lai iedabūtu pārtiku, zobu birstīti vai ko citu, ļoti sāp. Varbūt varētu sākt ieturēt diētu. Nebūtu slikts variants, ņemot vērā, ka tāpat neko nevaru ieēst īsti. Vai arī pilnībā jāpārriet uz šķidro pārtiku :) Ja pirmdien gudrības zoba augšanas lēkme nebūs rimusies, laikam iešu pie zobārsta, varbūt jāgriež ārā.
Laiks arī tāds viegli sabojājies. Te līst, te vētra, te atkal saule uzspīd. Nekā nevar saprast. Nu re, atkal pērkons ducina, vējš un lietus logā.
Bija paredzēts, ka šodien ar Solveigu rakstīsim SIF projektu, bet tas atcēlās. Tā nu laižam luni. Noskatījāmies "17 again". Nu ļoti stulba filma.
Vakar izdarīju laikam jau labu lietu, par ko es ilgi biju domājusi, bet beidzot dažādu sakritību dēļ izdevās paveikt. Apdrošināšana. Diezgan jau tas pasākums laiku atņēma, bet ja nu gadījumā es nodzīvošu līdz 62 gadiem, vai arī ja kaut kas nelāgs ar mani atgadīsies, es/vai mani cienījamie pakaļpalicēji varēs izbaudīt zināmus finansiālus labumus.
Bet vispār interesanta lieta tā apdrošināšana. Es vienmēr esmu dzīvojusi ar tādu pozitīvo domu par rītdienu, ka viss jau būs labi un nekas jau nenotiks. Saskaroties ar apdrošināšanu tu dzirdi tādus vārdus kā nāve nelaimes gadījumā, daļēja/paliekoša darba nespēja, invaliditāte, zaudēti locekļi, utt. Un ir jādomā, ka varbūt kaut kas no tā varētu notikt. Kaut kādā veidā apdrošināšanās ir pieļāvums, ka tu nedzīvosi mūžīgi un ka ar tevi, tik tiešām, tieši tevi, var notikt kaut kas slikts. Un tā nebūt nav patīkama sajūta. Bet vienalga, cilvēki, un tai skaitā es, par to maksā.
Anyway. Noskatījos "Krēslu". Grāmata tomēr bija labāka. Īsti neredzēju notikumu attīstību un spriedzi tik labi, kā tas bija grāmatā. Šobrīd esmu izlasījusi 3 "Krēslas" grāmatas, vēl palikusi pēdējā. Tā man ir uz datora, gan jau rīt vai parīt ķeršos klāt.
Laiks arī tāds viegli sabojājies. Te līst, te vētra, te atkal saule uzspīd. Nekā nevar saprast. Nu re, atkal pērkons ducina, vējš un lietus logā.
Bija paredzēts, ka šodien ar Solveigu rakstīsim SIF projektu, bet tas atcēlās. Tā nu laižam luni. Noskatījāmies "17 again". Nu ļoti stulba filma.
Vakar izdarīju laikam jau labu lietu, par ko es ilgi biju domājusi, bet beidzot dažādu sakritību dēļ izdevās paveikt. Apdrošināšana. Diezgan jau tas pasākums laiku atņēma, bet ja nu gadījumā es nodzīvošu līdz 62 gadiem, vai arī ja kaut kas nelāgs ar mani atgadīsies, es/vai mani cienījamie pakaļpalicēji varēs izbaudīt zināmus finansiālus labumus.
Bet vispār interesanta lieta tā apdrošināšana. Es vienmēr esmu dzīvojusi ar tādu pozitīvo domu par rītdienu, ka viss jau būs labi un nekas jau nenotiks. Saskaroties ar apdrošināšanu tu dzirdi tādus vārdus kā nāve nelaimes gadījumā, daļēja/paliekoša darba nespēja, invaliditāte, zaudēti locekļi, utt. Un ir jādomā, ka varbūt kaut kas no tā varētu notikt. Kaut kādā veidā apdrošināšanās ir pieļāvums, ka tu nedzīvosi mūžīgi un ka ar tevi, tik tiešām, tieši tevi, var notikt kaut kas slikts. Un tā nebūt nav patīkama sajūta. Bet vienalga, cilvēki, un tai skaitā es, par to maksā.
Anyway. Noskatījos "Krēslu". Grāmata tomēr bija labāka. Īsti neredzēju notikumu attīstību un spriedzi tik labi, kā tas bija grāmatā. Šobrīd esmu izlasījusi 3 "Krēslas" grāmatas, vēl palikusi pēdējā. Tā man ir uz datora, gan jau rīt vai parīt ķeršos klāt.
7/02/2009
Saule un zāle. Kefīrs nebija veikalā
Atvaļinājums!!!
Un ir silts.
Un zāle aug.
Un es pļauju. Ar izkapti. (Fantastiski izlādējoši kaifīgi).
Zāle aug.
Veļa žūst.
Ezerā ūdens silts.
Un vēl esmu nedaudz iegrimusi "Krēslā".
Sāku saprast vispasaules aizraušanos.
Pirmo daļu izlasīju, šovakar varbūt jānoskatās filma.
Un ir silts.
Un zāle aug.
Un es pļauju. Ar izkapti. (Fantastiski izlādējoši kaifīgi).
Zāle aug.
Veļa žūst.
Ezerā ūdens silts.
Un vēl esmu nedaudz iegrimusi "Krēslā".
Sāku saprast vispasaules aizraušanos.
Pirmo daļu izlasīju, šovakar varbūt jānoskatās filma.
6/28/2009
Jāņi, zoo, laivas un izlaidumi
Jūnijs tāds ļoti aktīvs mēnesis sanācis. Un teju teju man sāksies atvaļinājums! Vēl tikai rīt un parīt uz Daugavpili jāaizbrauc novadīt viena sesija ar aktivitātēm par brīvprātīgo darbu un seksuāli reproduktīvajām tiesībām.
Tikmēr viskaut kas daudz ir sadarīts. Vakar, piemēram, atradu ideālo tīrīšanas līdzekli rūsas noņemšanai no vannas virsmas - tas ir Cillit Duo :) Un beidzot salīmējām puzli. Un nopirku zemenes un krāsojamo grāmatiņu :)
Darbā bija pēdējā laikā daudz darāmā - jāsaraksta Light&Love projektam kārtējās ceturkšņa atskaites un jāpabeidz jauno vienaudžu sertifikācija, kā nobeigumā mums bija sertifikātu
pasniegšana zoodārzā, pateicoties Līdakas kungam. Bija forši. Šī ar žirafītēm gan ir vienīgā bilde, ko nofočēju, bet kas sanākusi ļoti laba.
Nu un uzreiz pēc pasākuma zoodārzā metos iekšā autobusā, lai paspētu uz māsas izlaidumu. Vispār stulbi jau - tajā dienā izlaidumi bija gan māsai, gan brālim, brālim sākās četros, māsai sešos. Uz brāļa izlaidumu es diemžēl nevarēju paspēt, par ko es nevarēju vien beigt
justies vainīga. Toties māsas izlaidumā ierados laikā (lai arī nepārģērbusies, kas galīgi nebija plānots) un pat aizņēmu vietu vecākiem, kas traucās no Olimpiskā centra, kur bija brāļa izlaidums, uz kultūras namu. Izlaidums ilga trīsarpus stundas. No vienas puses - pozitīvi, ka māsa bija sākumā, varēja tikt vaļā no puķēm un tā, un tad baudīt procesu (vienā brīdī gan tas apnika un es sāku skaitīt, cik cilvēki vēl palikuši), bet no otras puses - nebija vairs ko gaidīt, izņemot beigas :) Bet nu lepnums jau liels - mana mazā māsa beigusi ģimnāziju :) Un vēl ar tik lieliskām sekmēm :)
Pēc tam mēs devāmies manas kolēģes Lāsmas organizētajā laivu braucienā pa Salacu uz divām dienām. Pasākums bija interesants.
Pirmkārt jau ar to, ka Dacīte un Koļa bija aimirsuši paņemt telti. Otrkārt - mēs par stundām divām kavējām brauciena sākumu. Bet visā visumā pasākums bija izdevies. Laiks labs, upe mierīga, kompānija lieliska, ko vēl vairāk var vēlēties? Tikai, lai būtu vairāk maizes, ar ko ēst zemesriekstu sviestu :) Un mazāk odu un visādu citādu knišļu. Kasos vēl šodien. Bet tur jau arī Jāņi deva savu artavu.
Jā, un tad vēl Jāņi. Reizēm tiešām ir tā, ka pēc visas tās trakās gatavošanās svētkiem pašus
svētkus svinēt vairs negribas. Ņemšanās jau kārtējo reizi bija pamatīga - mājas tīrīšana, meiju nešana un spraušana, pīrāgu cepšana, uz veikalu iešana, galdu klāšana, vainagu pīšana...
Šogad pie mums kursa biedri manējie bijušie. Bija jauki. Kaut gan baigās sēnes jau mēs esam palikuši. Rīta gaismu sagaidījām, bet tā švaki, švaki :) Pār ugunskuru gan pārlēcām un meitenes ar vainagus ozolā sameta, tā kā galīgi lūzeri jau nebijām. Taču ar Līgo dziesmām gan dikti švaki gāja. Laikam uz nākošo gadu būs dziesmu grāmata jāsataisa.
Šodien man vēl baigie plāni ēst gatavošanai - gribu maizīti izcep un vistiņas arī jāsataisa ar rīsu sautējumu, piemēram. Un vēl Daugavpils programma jāuztaisa. Bet tas, kad beigsim spēlēt Heroes of Might and Magic :)
Tikmēr viskaut kas daudz ir sadarīts. Vakar, piemēram, atradu ideālo tīrīšanas līdzekli rūsas noņemšanai no vannas virsmas - tas ir Cillit Duo :) Un beidzot salīmējām puzli. Un nopirku zemenes un krāsojamo grāmatiņu :)
Darbā bija pēdējā laikā daudz darāmā - jāsaraksta Light&Love projektam kārtējās ceturkšņa atskaites un jāpabeidz jauno vienaudžu sertifikācija, kā nobeigumā mums bija sertifikātu
pasniegšana zoodārzā, pateicoties Līdakas kungam. Bija forši. Šī ar žirafītēm gan ir vienīgā bilde, ko nofočēju, bet kas sanākusi ļoti laba.Nu un uzreiz pēc pasākuma zoodārzā metos iekšā autobusā, lai paspētu uz māsas izlaidumu. Vispār stulbi jau - tajā dienā izlaidumi bija gan māsai, gan brālim, brālim sākās četros, māsai sešos. Uz brāļa izlaidumu es diemžēl nevarēju paspēt, par ko es nevarēju vien beigt
justies vainīga. Toties māsas izlaidumā ierados laikā (lai arī nepārģērbusies, kas galīgi nebija plānots) un pat aizņēmu vietu vecākiem, kas traucās no Olimpiskā centra, kur bija brāļa izlaidums, uz kultūras namu. Izlaidums ilga trīsarpus stundas. No vienas puses - pozitīvi, ka māsa bija sākumā, varēja tikt vaļā no puķēm un tā, un tad baudīt procesu (vienā brīdī gan tas apnika un es sāku skaitīt, cik cilvēki vēl palikuši), bet no otras puses - nebija vairs ko gaidīt, izņemot beigas :) Bet nu lepnums jau liels - mana mazā māsa beigusi ģimnāziju :) Un vēl ar tik lieliskām sekmēm :)Pēc tam mēs devāmies manas kolēģes Lāsmas organizētajā laivu braucienā pa Salacu uz divām dienām. Pasākums bija interesants.
Pirmkārt jau ar to, ka Dacīte un Koļa bija aimirsuši paņemt telti. Otrkārt - mēs par stundām divām kavējām brauciena sākumu. Bet visā visumā pasākums bija izdevies. Laiks labs, upe mierīga, kompānija lieliska, ko vēl vairāk var vēlēties? Tikai, lai būtu vairāk maizes, ar ko ēst zemesriekstu sviestu :) Un mazāk odu un visādu citādu knišļu. Kasos vēl šodien. Bet tur jau arī Jāņi deva savu artavu.Jā, un tad vēl Jāņi. Reizēm tiešām ir tā, ka pēc visas tās trakās gatavošanās svētkiem pašus
svētkus svinēt vairs negribas. Ņemšanās jau kārtējo reizi bija pamatīga - mājas tīrīšana, meiju nešana un spraušana, pīrāgu cepšana, uz veikalu iešana, galdu klāšana, vainagu pīšana...Šogad pie mums kursa biedri manējie bijušie. Bija jauki. Kaut gan baigās sēnes jau mēs esam palikuši. Rīta gaismu sagaidījām, bet tā švaki, švaki :) Pār ugunskuru gan pārlēcām un meitenes ar vainagus ozolā sameta, tā kā galīgi lūzeri jau nebijām. Taču ar Līgo dziesmām gan dikti švaki gāja. Laikam uz nākošo gadu būs dziesmu grāmata jāsataisa.
Šodien man vēl baigie plāni ēst gatavošanai - gribu maizīti izcep un vistiņas arī jāsataisa ar rīsu sautējumu, piemēram. Un vēl Daugavpils programma jāuztaisa. Bet tas, kad beigsim spēlēt Heroes of Might and Magic :)
6/13/2009
Wuhū!
Tā laimiiigaa diena ir klaat - shodien beidzaas man pirmais maaciibu gads magistros, kas noziimee, ka 50% ir pieviekti, veel tik pat daudz palicis! Man liekas, ka ar visu magistra darbu tam nevajadzeetu buut gruutaak kaa bija shie peedeejie divi meeneshi. Vadiibas ekonomika un publiskaas finanses - tas patieshaam bija gruuti. Tagad gan varu buut lepna un teikt, ka daudz vairaak saprotu no taa sviesta, kas pashlaik notiek muusu ekonomikaa. (Protams, cerot, ka eksaamenos buus izdevies ieguut pozitiivus veerteejumus :) ).
Vienalga. Buus labi. (Kaut kas nav laagaa ar manu klaviatuuru - garumziimes nespiezas. Stulbi).
Tad nu shodienas plaans ir braukt maajaas uz laukiem izmazgaat dreebes un iechillot. Galiigi mani nepriecee tas, ka aaraa liist, kaa jau parasti tad, kad ir briivs. Shoriit pamodos seshos no taa, ka lietus sitaas pret palodzi un nevareeju vairs iemigt. Secinaaju, ka laikam maaja uzbuuveeta nepareizi - normaali taadaam palaaseem nevajadzeetu sisties pret palodzi, bet gan krist kaut kur citur.
Taada viegla hiperaktivitaate. Bet Uldis blakus gulj un ir garlaiciigi.
Sheit dazhi foto no Bulgaarijas, kur pabiju Grundtvig projekta nosleeguma braucienaa:
Sheit mees bijaam vienaa muzejaa Trjavnas pilseetinjaa. Bija ljoti karsta diena un mazaakais, ko man gribeejaas bija vazaaties pa muzejiem. Gide bija pilniigs stereotipa izpaudums par muzeja darbinieci/veestures studenti: ar brillem, garu bizi, ljoti klasiski geerbusies un mezoniigi kautriiga. Staastiija gan diezgan interesanti. Muzeja eeka skita celta peec turku parauga, kaa mees Krima redzeejaam, bet to vinja negribeeja atziit. Man vienalga liekas, ka man taisniiba :) Bet taapat jau arii ar mums latvieshiem - nepatiik atziit krievu vai vaacieshu ietekmi.
Glezna, ko radiijis kaads vieteejais maakslinieks un kas saucas "No putna lidojuma". Ljoti patika man. Taa ar humorinju :) Bija tur veel interesantas bildes, kaa arii kokgriezumi. Bet shii man patika vislabaak.
Par šo te bildi - ar tadaam bija apgleznotas visas sienas bazniicinjaa, kas atrodas Veliko Turnovo cietoksnii. Taas raksturo Bulgaarijas veesturi, saniegumus, tur atteelotas veesturiskaas personas, kaujas, kari un taa joprojaam. vismodernaakaa bazniica, kaadaa es esmu bijusi jebkad. Arii altaarglezna loti iespaidiiga un interesanta diemzeel nesanaaca bilde. Ar bildeeshanu vispaar interesanti bija - saaku bildeet, kad pienaaca bazniicas sieviete un aizraadiija, ka par to jaamaksaa. Es ljoti sakautreejos un Solveiga samaksaaja. Par ko mums veelaak paarmeta griekju puisis, kursh, protams, peec aizraadiijuma vienkaarshi neturpinaaja fotografeet un arii nesamaksaaja. Kultuuru atskiriibas. Bet vinsh tuvaak Balkaaniem, labaak saprot :)
Nu un te arii es drupaas :) Vispaar ljoti jauks brauciens, tikai taa vietaa, lai atpuustos, es diezgan noguru. Nolaapiita mana tieksme aizpildiit briivo laiku - shai gadiijumaa panemto atvalinaajuma nedeelju - ar paraleelajaiem darbiem. Bet spa bija lielisks, masaaza un sauna, un zemenes un kirshi bija fantastiski.
Un sapratu, ka patiik man tie Balkaani, patiik. Un celjot arii patiik. Ljoti. Bija tur viens daanju viirinsh, kur piecus gadus pabijis Ugandaa. Sakaardinaaja mani ljoti. Redzees, cik lielaa pakaljaa mees te buusim ar to muusu kriizi. Varbuut tieshaam jaabrauc prom uz Aafriku, tur ir veel suudiigaak, tikai neviens par to vienaa baltaa gabalaa nevaimanaa.
Uldis joprojaam gulj. Ieshu uz virtuvi skatiities Vilu un Greisu. Eest arii saak atkal gribeeties :)
Vienalga. Buus labi. (Kaut kas nav laagaa ar manu klaviatuuru - garumziimes nespiezas. Stulbi).
Tad nu shodienas plaans ir braukt maajaas uz laukiem izmazgaat dreebes un iechillot. Galiigi mani nepriecee tas, ka aaraa liist, kaa jau parasti tad, kad ir briivs. Shoriit pamodos seshos no taa, ka lietus sitaas pret palodzi un nevareeju vairs iemigt. Secinaaju, ka laikam maaja uzbuuveeta nepareizi - normaali taadaam palaaseem nevajadzeetu sisties pret palodzi, bet gan krist kaut kur citur.
Taada viegla hiperaktivitaate. Bet Uldis blakus gulj un ir garlaiciigi.
Sheit dazhi foto no Bulgaarijas, kur pabiju Grundtvig projekta nosleeguma braucienaa:
Sheit mees bijaam vienaa muzejaa Trjavnas pilseetinjaa. Bija ljoti karsta diena un mazaakais, ko man gribeejaas bija vazaaties pa muzejiem. Gide bija pilniigs stereotipa izpaudums par muzeja darbinieci/veestures studenti: ar brillem, garu bizi, ljoti klasiski geerbusies un mezoniigi kautriiga. Staastiija gan diezgan interesanti. Muzeja eeka skita celta peec turku parauga, kaa mees Krima redzeejaam, bet to vinja negribeeja atziit. Man vienalga liekas, ka man taisniiba :) Bet taapat jau arii ar mums latvieshiem - nepatiik atziit krievu vai vaacieshu ietekmi.
Glezna, ko radiijis kaads vieteejais maakslinieks un kas saucas "No putna lidojuma". Ljoti patika man. Taa ar humorinju :) Bija tur veel interesantas bildes, kaa arii kokgriezumi. Bet shii man patika vislabaak.
Par šo te bildi - ar tadaam bija apgleznotas visas sienas bazniicinjaa, kas atrodas Veliko Turnovo cietoksnii. Taas raksturo Bulgaarijas veesturi, saniegumus, tur atteelotas veesturiskaas personas, kaujas, kari un taa joprojaam. vismodernaakaa bazniica, kaadaa es esmu bijusi jebkad. Arii altaarglezna loti iespaidiiga un interesanta diemzeel nesanaaca bilde. Ar bildeeshanu vispaar interesanti bija - saaku bildeet, kad pienaaca bazniicas sieviete un aizraadiija, ka par to jaamaksaa. Es ljoti sakautreejos un Solveiga samaksaaja. Par ko mums veelaak paarmeta griekju puisis, kursh, protams, peec aizraadiijuma vienkaarshi neturpinaaja fotografeet un arii nesamaksaaja. Kultuuru atskiriibas. Bet vinsh tuvaak Balkaaniem, labaak saprot :)
Nu un te arii es drupaas :) Vispaar ljoti jauks brauciens, tikai taa vietaa, lai atpuustos, es diezgan noguru. Nolaapiita mana tieksme aizpildiit briivo laiku - shai gadiijumaa panemto atvalinaajuma nedeelju - ar paraleelajaiem darbiem. Bet spa bija lielisks, masaaza un sauna, un zemenes un kirshi bija fantastiski.
Un sapratu, ka patiik man tie Balkaani, patiik. Un celjot arii patiik. Ljoti. Bija tur viens daanju viirinsh, kur piecus gadus pabijis Ugandaa. Sakaardinaaja mani ljoti. Redzees, cik lielaa pakaljaa mees te buusim ar to muusu kriizi. Varbuut tieshaam jaabrauc prom uz Aafriku, tur ir veel suudiigaak, tikai neviens par to vienaa baltaa gabalaa nevaimanaa.
Uldis joprojaam gulj. Ieshu uz virtuvi skatiities Vilu un Greisu. Eest arii saak atkal gribeeties :)
5/24/2009
Pēc dušas...
Secināju vairākas lietas:
1) miegs patiešām diez ko nenāk
2) kaimiņiem ir ballīte (nevis tiem kam suns, bet otriem, tas ir - tiem, kas vannasistabas, ne istabas pusē). Gribētos, kaut es būtu tāda drosmīgā meitene kā filmās, kas vienkārši pieklauvē pie durvīm, iepazīstas un pievienojas ballītei. Viņiem tur ģitāra un dzied. Kaut gan no repertuāra - latviešu šlāgeriem - grūti spriest par ballītes auditoriju. Varbūt es nemaz negribētu viņiem pievienoties :) Tas protams liecina par to, ka es nepazīstu savus kaimiņus. Lai arī es reizēm sasveicinos ar to kaimiņieni, kam ir suns, par otras puses kaimiņiem man nav ne jausmas, kai arī dzīvojam šeit gandrīz deviņus mēnešus.
3) besī ārā man šis ļoti dzelžainais ūdens, kas mums ir. Pāris dienās vanna kļūst dzeltena. Nupat uzliku lielisko "Drogās"pirkto "Astonish" uz flīzēm un vannā. Atstāšu uz nakti, varbūt kļūs baltāks.
Un varbūt tomēr laiks gultiņā...
1) miegs patiešām diez ko nenāk
2) kaimiņiem ir ballīte (nevis tiem kam suns, bet otriem, tas ir - tiem, kas vannasistabas, ne istabas pusē). Gribētos, kaut es būtu tāda drosmīgā meitene kā filmās, kas vienkārši pieklauvē pie durvīm, iepazīstas un pievienojas ballītei. Viņiem tur ģitāra un dzied. Kaut gan no repertuāra - latviešu šlāgeriem - grūti spriest par ballītes auditoriju. Varbūt es nemaz negribētu viņiem pievienoties :) Tas protams liecina par to, ka es nepazīstu savus kaimiņus. Lai arī es reizēm sasveicinos ar to kaimiņieni, kam ir suns, par otras puses kaimiņiem man nav ne jausmas, kai arī dzīvojam šeit gandrīz deviņus mēnešus.
3) besī ārā man šis ļoti dzelžainais ūdens, kas mums ir. Pāris dienās vanna kļūst dzeltena. Nupat uzliku lielisko "Drogās"pirkto "Astonish" uz flīzēm un vannā. Atstāšu uz nakti, varbūt kļūs baltāks.
Un varbūt tomēr laiks gultiņā...
5/23/2009
and - I am back!!!
Vispār jau nebija plānots šo blogu turpināt. Bet kaut kā dziļi iekšā kremt rakstīšanas kāre.
Un M.M kādu laiku nav rakstījusi savā blogā, kas man šo kāri nodzītu (ticiet vai nē, bet citu domu lasīšana reizēm palīdz:) )
Nu un tā, man šodien ir sevis lutināšanas diena. Mīļotais vīrietis ir aizdevies pie savējiem un tad nu es baudu vienatni cik vien labi spēju :) Tas izpaužas guļot, ēdot, bezgalīgi skatoties Will&Grace un arī Soprano's un vazājoties apkārt halātā (vispār jau maza atšķirība no tā, ko mēs mēdzam arī darīt divatā).
Nē, nu patiesībā jau es biju čakla - biju šodien skolā uz visām lekcijām -i vadības ekonomiku, i publiskajām finansēm. Tas patiešām prasīja saņemšanos, jo:
1) vadības ekonomikas un publisko finanšu konteksts reizēm var būt patiesi smags pārbaudījums manām blondajām un visādi citādi pavisam sociāli - komunikatīvi - nematemātiski noskaņotajām smadzenēm
2) ārā patiešām nebija jauks laiks (vējš un līņā, ceriņi zied jau vismaz nedēļu, kas, protams, ir jauki, bet tas arī liecina par to, cik auksts ir)
3) man patiešām sāpēja kakls un termometrs rādīja 37.3 (ja ne ārā, tad vismaz manā ķermenī bija silts :D).
Bet es tomēr saņēmos un aizgāju, jo pagājušo nedēļu jau sanāca izlaist publiskās finanses projekta rezultātu nodošanas un Muzeju nakts dēļ. Un tagad esmu gandrīz lepna par sevi, jo sākot nodarbināt to smadzeņu daļu, kas atbild par loģisko domāšanu, izrādās, ka viņa arī sāk lēnām reaģēt. Man pat bija plāns, atnākot mājās, jau ķerties pie uzdotajiem mājas darbiem, kamēr man ir sajūta, ka kaut ko saprotu, lai nesanāk kā ar pirmo mājas darbu :) Taču, tā kā esmu ieslīgusi lutināšanas un atpūšanās procesā, tad nesanāk.
Rīt braucu uz mājām izmazgāt veļu un vēl vairāk iečillot - sasmelties zemes spēku, sasūkties lauku smaržas un tā. Mamma zvanīja, ka vajadzētu aizbraukt uz Cēsīm apsveikt A-tanti dzimšanas dienā. Viņai 80. Kas šķiet pilnīgi neticami. Viņa ir mana vismīļākā šuvēja, kaut gan tagad vairs to nedara, patīk man viņas stāsti par to kā bija agrāk, un ar prieku atceros tos laikus, kad dzīvoju pie viņas Cēsīs. Viņa man ir gandrīz kā trešā vecmāmiņa.
Vajadzētu tikai izdomāt dāvanu - kas būtu piemērots 80ajai dzimšanas dienai?
Eh, varbūt vajadzētu izmazgāt matus un iet gulēt. Būtu gan darbi darāmi, bet nav iekāriena. Kaut gan mani šaubas māc, vai varēšu aizmigt, ņemot vērā, ka pamodos ap astoņiem vakarā pēc savas diendusiņas, kurā devos ap sešiem :)
Abonēt:
Ziņas (Atom)