Vispār jau nebija plānots šo blogu turpināt. Bet kaut kā dziļi iekšā kremt rakstīšanas kāre.
Un M.M kādu laiku nav rakstījusi savā blogā, kas man šo kāri nodzītu (ticiet vai nē, bet citu domu lasīšana reizēm palīdz:) )
Nu un tā, man šodien ir sevis lutināšanas diena. Mīļotais vīrietis ir aizdevies pie savējiem un tad nu es baudu vienatni cik vien labi spēju :) Tas izpaužas guļot, ēdot, bezgalīgi skatoties Will&Grace un arī Soprano's un vazājoties apkārt halātā (vispār jau maza atšķirība no tā, ko mēs mēdzam arī darīt divatā).
Nē, nu patiesībā jau es biju čakla - biju šodien skolā uz visām lekcijām -i vadības ekonomiku, i publiskajām finansēm. Tas patiešām prasīja saņemšanos, jo:
1) vadības ekonomikas un publisko finanšu konteksts reizēm var būt patiesi smags pārbaudījums manām blondajām un visādi citādi pavisam sociāli - komunikatīvi - nematemātiski noskaņotajām smadzenēm
2) ārā patiešām nebija jauks laiks (vējš un līņā, ceriņi zied jau vismaz nedēļu, kas, protams, ir jauki, bet tas arī liecina par to, cik auksts ir)
3) man patiešām sāpēja kakls un termometrs rādīja 37.3 (ja ne ārā, tad vismaz manā ķermenī bija silts :D).
Bet es tomēr saņēmos un aizgāju, jo pagājušo nedēļu jau sanāca izlaist publiskās finanses projekta rezultātu nodošanas un Muzeju nakts dēļ. Un tagad esmu gandrīz lepna par sevi, jo sākot nodarbināt to smadzeņu daļu, kas atbild par loģisko domāšanu, izrādās, ka viņa arī sāk lēnām reaģēt. Man pat bija plāns, atnākot mājās, jau ķerties pie uzdotajiem mājas darbiem, kamēr man ir sajūta, ka kaut ko saprotu, lai nesanāk kā ar pirmo mājas darbu :) Taču, tā kā esmu ieslīgusi lutināšanas un atpūšanās procesā, tad nesanāk.
Rīt braucu uz mājām izmazgāt veļu un vēl vairāk iečillot - sasmelties zemes spēku, sasūkties lauku smaržas un tā. Mamma zvanīja, ka vajadzētu aizbraukt uz Cēsīm apsveikt A-tanti dzimšanas dienā. Viņai 80. Kas šķiet pilnīgi neticami. Viņa ir mana vismīļākā šuvēja, kaut gan tagad vairs to nedara, patīk man viņas stāsti par to kā bija agrāk, un ar prieku atceros tos laikus, kad dzīvoju pie viņas Cēsīs. Viņa man ir gandrīz kā trešā vecmāmiņa.
Vajadzētu tikai izdomāt dāvanu - kas būtu piemērots 80ajai dzimšanas dienai?
Eh, varbūt vajadzētu izmazgāt matus un iet gulēt. Būtu gan darbi darāmi, bet nav iekāriena. Kaut gan mani šaubas māc, vai varēšu aizmigt, ņemot vērā, ka pamodos ap astoņiem vakarā pēc savas diendusiņas, kurā devos ap sešiem :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru