Uldis saka, ka es šodien esot uz edža. Nez ko tas varētu nozīmēt? :D Laikam variācija par anglisko latviešu valodu.
Esmu atpakaļ Valmierā. Ceturtdien pabeidzu rakstīt "Haritas" projektu Ziemeļu kultūras tīklam par īstermiņa sadarbības tīkliem. Kā jau pēdējā projekta iesniegšanas dienā, brīdī, kad šķita, ka nav pilnīgi nekādas atšķirības starp mūsu ieceri un simts citu kultūras organizāciju iecerēm, prātā ienāca diezgan ģeniāla koncepcija. Cerams, ka arī vērtētājiem tā šķitīs tāda :)
Piektdien krusttēvs un krustmāte atveda mani uz Valmieru, pa ceļam ievedot arī pie manas ģimenes ārstes. Viņas prognozes nav diez ko pozitīvas. Trīs nedēļu vietā viņa man sola četras, kas tagad būtu vēl gandrīz trīs atlikušas. Nu neko darīt. Kāja svarīgāka par visiem citiem plāniem.
Piektdienas vakarā paspēju pabūt arī ciemos pie Gundegas, viņa aizveda mani uz fokusa grupas diskusiju par Valmieras Novada fonda atpazīstamību. Mēs tur bijām cilvēki no dažādiem bekgroundiem un man un solveigai par pārsteigumu izrādījās, ka ir cilvēki, valmierieši, kas nemaz nezina, kas tas fonds tāds ir. Laikam jau tas, ka esam NVO lauciņā iekšā līdz ausīm, plus vēl labas attiecības ar galvenajām sejām nozīmē to, ka bilde nav gluži objektīva, kā tas varētu būt no ārpuses. Bija interesanti :)
Un vēl, Solveiga izlasījusi manā blogā, ka man nav ko lasīt un nav šokolādes pagādāja man gan lasāmvielu, gan šokolādi. Dievinu šāda veida atgriezenisko saiti :D Paldies Solveigai! :)
Sestdien es varonīgā kārtā devos uz skolu. Te lielais paldies Zanei, kas piebrauca pie manis un mani līdz turienei aizveda. Pati es līdz turienei aizkruķojusies nebūtu. Bija interesanti. Rīta pusē gan bija pagrūti pēc vasaras koncentrēties uz ētikas jautājumiem, bet pēcpusdiena ar Ž.Lūsi bija fantastiska. Tās patiešām ir vienas no vērtīgākajām lekcijām, kurās es esmu piedalījusies.
Bet šodien, šodien es patiešām esmu biki uz edža. Rīta pusē uzradās viena problēma, kuru sākot analizēt, beigu beigās atcēlu visus ieplānotos darbus, lai skatītos "Two and a half men" un dabūtu to visu analizēšanu ārā no galvas. Tas nozīmē, ka visu šodien ieplānoto vajadzēs izdarīt rīt. Kāda laime, ka man ir tik vājš gribasspēks.
Kāja vēl joprojām ģipsī. Priekā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru