Un tas, kas nav jauki, ir mans gudrības zobs. Manu žokli kārtējo reizi nevar atvērt normālā platumā, kad to mēģina, lai iedabūtu pārtiku, zobu birstīti vai ko citu, ļoti sāp. Varbūt varētu sākt ieturēt diētu. Nebūtu slikts variants, ņemot vērā, ka tāpat neko nevaru ieēst īsti. Vai arī pilnībā jāpārriet uz šķidro pārtiku :) Ja pirmdien gudrības zoba augšanas lēkme nebūs rimusies, laikam iešu pie zobārsta, varbūt jāgriež ārā.
Laiks arī tāds viegli sabojājies. Te līst, te vētra, te atkal saule uzspīd. Nekā nevar saprast. Nu re, atkal pērkons ducina, vējš un lietus logā.
Bija paredzēts, ka šodien ar Solveigu rakstīsim SIF projektu, bet tas atcēlās. Tā nu laižam luni. Noskatījāmies "17 again". Nu ļoti stulba filma.
Vakar izdarīju laikam jau labu lietu, par ko es ilgi biju domājusi, bet beidzot dažādu sakritību dēļ izdevās paveikt. Apdrošināšana. Diezgan jau tas pasākums laiku atņēma, bet ja nu gadījumā es nodzīvošu līdz 62 gadiem, vai arī ja kaut kas nelāgs ar mani atgadīsies, es/vai mani cienījamie pakaļpalicēji varēs izbaudīt zināmus finansiālus labumus.
Bet vispār interesanta lieta tā apdrošināšana. Es vienmēr esmu dzīvojusi ar tādu pozitīvo domu par rītdienu, ka viss jau būs labi un nekas jau nenotiks. Saskaroties ar apdrošināšanu tu dzirdi tādus vārdus kā nāve nelaimes gadījumā, daļēja/paliekoša darba nespēja, invaliditāte, zaudēti locekļi, utt. Un ir jādomā, ka varbūt kaut kas no tā varētu notikt. Kaut kādā veidā apdrošināšanās ir pieļāvums, ka tu nedzīvosi mūžīgi un ka ar tevi, tik tiešām, tieši tevi, var notikt kaut kas slikts. Un tā nebūt nav patīkama sajūta. Bet vienalga, cilvēki, un tai skaitā es, par to maksā.
Anyway. Noskatījos "Krēslu". Grāmata tomēr bija labāka. Īsti neredzēju notikumu attīstību un spriedzi tik labi, kā tas bija grāmatā. Šobrīd esmu izlasījusi 3 "Krēslas" grāmatas, vēl palikusi pēdējā. Tā man ir uz datora, gan jau rīt vai parīt ķeršos klāt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru