Baigi ilgi neesmu rakstījusi. Pagājis atvaļinājums, pagājis crazy Ungārijas brauciens, vesela kaudze darbu un pasākumu, un te nu es esmu, mājās ar viegli ielauztu un saģipsētu kāju :D
Jā, vakar tā baigi noveicās, ka ejot lejā pa trepēm un neot komiksu plakātus, neieraudzīju vienu pakāpienu, kāja saļodzījās un novēlos ar visiem plakātiem. Sākumā likās, ka būs tikai saišu sastiepums, bet aizbraucu uz slimnīcu (ļoti jau negribēju gan braukt, bet tomēr labi, ka beigās saņēmos) un tur pateica, ka esot saite norāvusi arī kaula gabaliņu. Tāpēc tagad trīs nedēļas jāstaigā ar ģipsi.
Vispār mani diezgan iespaidoja apkalpošanas kultūra slimnīcā - ņemot vērā šobrīdējo ekonomisko situāciju, kas medicīnu iespaido gana drūmi, es biju gaidījusi kaut ko daudz, daudz sliktāku. Bet nē - uzņemšanā mani labi nosūtīja uz traumpunktu, tur gan kādu brīdi es dabūju pagaidīt, bet tad atnāca māsiņa, sarakstīja visus papīrus, piezvanīja dakterim. Atnāca dakteris, sarakstīja vēl kaut kādus papīrus, apskatīja kāju un aizsūtīja uz rentgenu. Uz rentgenu mani nogādāja sanitāre, kas parūpējās, lai es pareizajā vietā samaksāju, parakstos un aizeju uz pareizo kabinetu. Tur savukārt jauka dakterīte nobildēja manu kāju četrās dažādās pozās, tad bija jāpagaida mirklītis, sanitāre atnāca ar rezultātiem, un nogādāja mani atpakaļ pie daktera. Dakteris aplūkoja manas pēdas bildes kompī, secināja, ka jāliek ģipsis un - trīs četri, es gulēju uz kušetes un man lika ģipsi. Kopā process aizņēma apmēram pusotru stundu apmēram un izmaksāja četrus latus par rentgenu plus piecīti par ģipsi. Nu jā, vēl arī piecītis par taksi no Apiņa ielas līdz slimnīcai un atpakaļ (pateicoties visiem luksoforiem un apkārtceļiem). Tagad gaidu, kad tēvs atvedīs man kruķus, citādi lēkāju uz vienas kājas, vai arī mīļotais vīrietis mani reizēm panēsā riņķī :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru