1/16/2012

Informācijas pieejamība un grūtniecības aprūpe: mana pieredze un pārdomas

Noiedami, bāleniņi,
Mātei ziņu nonesiet:
Jau māsiņa jost' atlaida
Devītā rakstiņā.

Pagājušajā naktī, pa pusei bezmiegojoties, manā galvā tapa 3 jauni bloga ieraksti. No rīta nevarēju izlemt, kuru no tiem rakstīt pirmo, bet nu, jaunākās ziņas norādīja virzienu. Proti, Veselības ministrija ziņo, ka 2012.gadu Latvijā pasludinās par Mātes un bērna veselības gadu. Viens no iecerētajiem virzieniem ir mātes un bērna veselības aprūpes uzlabošana, kas ietver grūtnieču aprūpes, izmeklēšanas un dzemdību vadīšanas uzlabošanu.

Pēdējos mēnešos grūtnieču aprūpe man ir ļoti aktuāls temats, tad nu šoreiz mana pieredze un pārdomas par to un izvēlēm, ar ko jāsaskaras, kļūstot par grūtnieci. Par dzemdību aprūpi gan vēl nevaru runāt, par to pēc tam varbūt taps atsevišķs ieraksts un mans šī brīža viedoklis būs mainījies.

Ļoti banāli, protams, bet grūtniecības iestāšanās paver jaunu pasauli, un izrādās, ka ir ļoti daudz lietas, kas jānoskaidro, jauna informācija, kas jāapgūst un lietas, par ko iepriekš Tev nav bijis ne jausmas. Ja tā ir pirmā grūtniecība un tu esi pirmā no tuvajām draudzenēm/ radiniecēm, ir īpaši jautri. Parocīgi, ja apkārt ir, tā teikt, sievietes ar pieredzi - parasti jau visas ļoti labprāt dalās savās zināšanās un pieredzētajā. Tas, savukārt, jautri mēdz būt tiem, kam šī tēma nav aktuāla - īpaši blakus nejauši esošo vīriešu acīs tādu sarunu gaitā var pamanīt viegla truluma parādīšanos un tendenci pazust kādā citā virzienā.

Informācija līdz ar interneta pieejamību mūsdienās ir ļoti daudz un visdažādākā. Arī par grūtniecību. Un tur atkal, protams, jautājums par katra cilvēka spriešanas spējām un varēšanu izvērtēt sniegto informāciju.
Es kā savā ziņā sistemātisks cilvēks ķēros pie nozari regulējošo iestāžu mājas lapu izpētes, un atradās arī šis tas noderīgs. Vispār būtu interesanti veikt aptauju par to, cik % LV grūtnieču ir meklējušas informāciju Veselības ministrijas mājas lapā. Varu saderēt, ka lielais vairums tomēr internetā info saņem no māmiņu portālu forumiem. Bet man gribējās oficiālāku info, ko salikt savos plauktiņos. To atradu šeit: http://www.vm.gov.lv -> Tas Tev jāzina -> Veselības aprūpes organizācija -> Kas jāzina grūtniecēm Nu nav viegls ceļš, nav. Bet kas meklē, tas atrod. Protams, ka nav arī tā, ka informācija būtu sniegta normālai grūtniecei saprotamā valodā. Tās, ar pieredzi birokrātijā, sapratīs. Pārējās atmetīs ar roku un dosies uz māmiņu portāla forumu.
Es par sev noderīgu atradu arī šajā lapā pieejamo saiti uz MK noteikumiem nr. 611 par dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtību. Īpaši man patika 1. pielikums ar skaisto tabuliņu par grūtniecības aprūpi - palīdzēja saprast cik bieži būs pie ārsta jāiet un ko ar mani vispār dara.

Tātad, pirmā lieta, kas jādara, uzzinot par grūtniecību - jāstājas uzskaitē. Latvijā pastāv sistēma, ka grūtniece uzskaitē var stāties pie sekojošām ārstniecības personām: pie ģimenes ārsta, pie vecmātes vai pie ginekologa. Lielākoties jau tomēr sievietes izvēlas ginekologu. Kāpēc? Iespējams, trūkst informācijas par to, ko īsti dara vecmāte, lielāka uzticība ir ārstam, turklāt, sonogrāfiju veikt tāpat jādodas pie ginekologa, tad kāpēc gan darīt kaut ko dubultā. Turklāt apstiprināt to, ka grūtniecība iestājusies, tāpat ejam pie ginekologa, kurš tad attiecīgi arī uzreiz paņem uzskaitē. Vismaz tā bija ar mani.

Protams, arī ārsti ir dažādi - tā secinājām, ar vienu grūtniecības kolēģi salīdzinot ar mums veiktās manipulācijas. Būs ārsti, kas veiks visas iespējamās pārbaudes un manipulācijas, citi tikai minimālo. Man pavisam noteikti pietika ar minimālo aprūpi un ārstes iedvesmojošo "grūtniecība nav slimība".

Nākošā lieta, ar ko nākas saskarties, kad par grūtniecību uzzina apkārtējie - kolēģi, radi, draugi, ir jautājums: "Un kur tad tu dzemdēsi?" Tas nekas, ka līdz dzemdībām vēl mēneši četri pieci. Un pa šiem četriem pieciem mēnešiem šis jautājums krietni vien apnīk. Īpaši, ja tiešām vēl neesi izlēmusi, kur tad īsti dzemdēt. Plus, tas iet vēl komplektā ar lēmumiem: slēgt līgumu ar vecmāti vai neslēgt, ģimenes dzemdības vai tomēr nē, varbūt ūdensdzemdības vai mājdzemdības?

Pavisam nesen dūla Linda Vītuma savā twitter kontā rakstīja: "Es nesaprotu..., kāpēc dārgāko, kas mums ir - savu ķermeni un sava bērna piedzimšanu, mēs uzticam pilnīgi svešiem cilvēkiem? Mēs reizēm pat neiepazīstamies ar šiem cilvēkiem pirms tam... Ceram uz veiksmi? Ticam, ka viņi visi ir labi? Varbūt tāpēc, ka nezinām, ka var būt arī citādāk...? Varbūt.."

Šis ieraksts mani personīgi ļoti aizskāra, jo es daudz tiku domājusi un meklējusi informāciju arī par to, kāda veida dzemdību palīdzību izvēlēties. Jo tas, kas beigu beigās lika izlemt par to, vai slēgt līgumu ar vecmāti un kādu dzemdību veidu izvēlēties, bija izmaksas. Jā, protams, Latvijā dzemdību palīdzība ir bez maksas. Bet tā ir tikai pamata palīdzība. Gribi tādas ekstras kā dzemdības ūdenī vai mājdzemdības? Maksā! Protams, ir savi iemesli, kāpēc, piemēram, mājdzemdības maksā tik, cik maksā, un tas pamatā ir tāpēc, atbildīgās institūcijas negrib, lai sievietes dzemdētu mājās.

Taču, lai arī cik dzemdības nebūtu īpašs un nozīmīgs notikums manā dzīvē, es apzinos, ka ar šī brīža un nākamā gada ienākumu līmeni es neesmu gatava maksāt, piemēram, 350 latus Rīgas Dzemdību namā par ūdens dzemdībām (skat. cenrādi) vai 500 latus par mājdzemdībām (skat. cenrādi.

Un, lai arī vairāki speciālisti ieteica, ka labi būtu noslēgt līgumu ar vecmāti (jo tad vismaz būšot garantija, ka kāds nākošajā dienā atnākšot uz tevi paskatīties), es to tomēr neesmu izdarījusi. Kādēļ? Jo šeit man beidzot pietrūka informācijas. Slimnīcu mājas lapās nav nekādas informācijas par vecmātēm, ar ko varētu slēgt līgumus. Ok, kaut kādu informāciju var izdabūt no tiem pašiem māmiņu portālu forumiem, bet arī - katrai jau patīk kaut kas cits, un cik vienai viena vecmāte šķitusi forša, tik otrai briesmīga. Turklāt - ok, satiktu es to vecmāti vienu reizi pirms dzemdībām, nu un? Tas nozīmētu, ka viņa man kļuvusi mazāk sveša? Vēl viena iespēja iepazīties ar vecmātēm ir, apmeklējot slimnīcās organizētos pirmsdzemdību kursus. Tas gan atkal atkarīgs no slimnīcas - jo ir tādas, kur kursus vada tikai viens cilvēks, un tādas slimnīcas, kur par katru tēmu vada cita vecmāte.

Mana darba vieta gan nozīmē privilēģiju, ka es vairākas no Latvijas TOP vecmātēm arī pazīstu personiski, taču šeit atkal nonākam pie stāsta par izmaksām - TOP vecmātes maksā tik, cik viņas maksā. Man patiktu, ja būtu kaut kāda vecmāšu datubāze ar pamatinfo, kaut vai līdzīgi kā "Stārķa ligzdai" katras slimnīcas mājas lapā - pāris teikumos par katru speciālistu un viņa darbības specifiku.

Tad nu redzēsim, vai mana izvēle neizvēlēties konkrētu vecmāti būs bijusi pareiza. Un vēl pēc kāda brīža jau varēšu sniegt savu personisko pieredzes stāstu par dzemdību aprūpi Vidzemes slimnīcā. Tikmēr - lai veicas Veselības ministrijai! Cerēsim, ka plānotie pasākumi tiks arī veikti un Latvija beidzot izkļūs no bēdīgās 1. vietas Eiropā, ko ieņem ar mātes un bērna mirstības rādītājiem.

1 komentārs:

Maija Birkena - Dzelzkalēja teica...

:) varu padalīties arī savā pieredzē... bet nu jau laikam esi izvēlējusies :)