Kaut kādā brīdī starp vēl būšanu stāvoklī un Alekša piedzimšanu, es biju izdomājusi, ka gribu divas lietas - pirtīžas un krustabas. Pirtīžas diemžēl nesanāca, jo pati īsti nebiju spējīga saorganizēties, un blakus nebija tāda cilvēka, kas šo mazo vēlmīti sadzirdētu un piepildītu (Varbūt tāpēc nākamreiz ir vērts izvēlēties "labo" vecmāti vai dūlu. Jaukas pēcdzemdību aprūpes pēc).
Bet krustabas gan es saorganizēju.
Kāpēc?
Jo gribējās skaistu ģimeņu un draugu kopā sanākšanas pasākumu.
Un gribējās, lai Aleksim "pa īstam" būtu krusttēvs un krustmāte. Man pašai ir ļoti paveicies ar saviem krustvecākiem, tāpēc gribējās, lai Aleksim arī būtu tādi foršie cilvēki.
Un krustabas, nevis kristības, jo neesam mēs nekādi dižie kristieši un baznīcā gājēji, bet senās latviešu tradīcijas vismaz man vienmēr ir bijušas tuvākas.
Krustabas mums sarīkoja Valmieras muzeja tradīciju kopa "Griezes". Tāda izvēle tāpēc, ka Valmiera tomēr tuvāk manām dzimtajām mājām, un neko citu arī iekš mātes gūgles neatradu. Lai arī pēc tam dzirdēju arī par citiem folkloristiem un dievturiem, kas krustabu rituālu mēdz rīkot. Katrā ziņā izvēli nenožēloju - kā jau Valmierā, viss jauki, sirsnīgi un pretīmnākoši.
Pasākumam tuvojoties, sāku saņemt dikti daudz jautājumus no ielūgtajiem viesiem no tēmām: kas jāvelk mugurā? vai puķes vajag? un dāvanas? Tā kā arī es pati pirmo reizi kaut ko tādu darīju, atbildēt bija grūti :) Protams, būtu jau skaisti, ja visi būtu tautas tērpos, bet nu, tā kā mūsu ģimenes nav ne tautas deju dejotāji, ne folkloras kopu dalībnieki, un tautas tērpi tāpat vien skapī nemētājas, iztikām pa parasto svinīgo. Puķes dažiem bija, dažiem ne, dāvanas Aleksim gan bija visi sanesuši, bet ne jau tas bija būtiskākais. Pasākums bija mīļš un sirsnīgs un kopā būšana padevās patiešām jauka.
Pirms tam visi man arī jautāja, kas tad tur īsti būs jādara, un arī uz to īsti man atbildes nebija. Es zināju, kas notiek pēc rakstiem, bet kā būs šajās krustabās? Arī šeit uztraukumam nebija pamata. Krusttēvs un krustmāte e-pastā saņēma savas norādes - veltes, kas jānopērk savam krustdēlam un solījums, kas jāiemācās. Pārējais viss notika pasākuma laikā ļoti dabiski un plūstoši. Mums tika pastāstīts kas jādara, kāpēc mēs to daram, un tā nu mēs Aleksi nokrustījām. Zem lielā ozola, pašā Valmieras sirdī, visiem labākajiem cilvēkiem kopā esot.
Par 100% man gan pašai neizdevās izbaudīt, jo sanāca nedaudz pastresot - ceļa remonts kavēja dažus viesus, tāpēc sākām vēlāk, Aleksis pasākuma vidū sāka gribēt ēst, bet nevienu citu bez manis tas laikam nesatrauca :)
Par citiem organizatoriskiem sīkumiem:
Pasākums muzejā mums izmaksāja Ls 65.00
Iespējams sarunāt arī izbraukuma pasākumu.
Papildus izdevumi vēl bija pusdienas iekš "Liepziedi un rozmarīns" un fotogrāfs. Aleksim kostīmu un sev kleitu šuvu pati. Aleksim pastalas no jette.lv , maksāja LVL 6.60.
Vēl šo pasākumu organizējot, sapratu, cik pie mums tomēr ir forši un pretīm nākoši mazie uzņēmēji. Visur, kur interesējos, atbildes saņēmu operatīvi (īpaši ņemot vērā, ka iedvesma rīkošanai man radās Maija svētku brīvdienās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru