11 lietas, kas padarīs Tavu mācību atvaļinājumu jēgpilnāku

1. Pārliecinies, vai visi Tavā darba vietā zina, ka Tu dodies mācību atvaļinājumā.

2. Neatstāj steidzamus projektus "karājamies gaisā" - tas nozīmē, ka atvaļinājumā noteikti būs jāvelta tiem laiks.

3. Deleģē savus darba pienākumus (vismaz steidzamākos) uz šo laiku kādam citam. Tas nozīmē, ka Tu vairs nebūsi neaizstājams/a darba vietā, taču vismaz akadēmiskie sasniegumi necietīs.

4. Izslēdz telefonu.

5. Nečeko darba e-pastu.

7. Neslēdz iekšā sociālos portālus, ja vien tas nav nepieciešams Tava pētījuma veikšanai.

8. Dodies uz vietu, kas ir pietiekoši tālu no tās civilizācijas, kuras labumi Tevi spētu kārdināt un aizvest prom no akadēmiskajiem mērķiem, taču kur ir pieejami nepieciešamie resursi (internets, bibliotēka, pētāmie objekti/subjekti, utt.).

9. Sagādā pietiekoši daudz ēdiena (un neaizmirsti par comfort food). Ideālā gadījumā - arī kādu, kas Tev gatavo ēst, iztīra māju, izmazgā veļu, bet netraucē Tev rakstīt darbu.

10. Neieplāno šajā laikā nekādus citus svarīgus un neatliekamus pasākumus (ārsta vizīti, došanos pie friziera, tusiņu ar draugiem, utt.). Tas noteikti prasīs vairāk laika nekā plānots, turklāt izsitīs Tevi no darba ritma.

11. Dieva dēļ, nesāc domāt par jēgu (dzīves jēgu/Tava akadēmiskā darba jēgu/dajebkādu jēgu). Vienkārši raksti to sasodīto darbu.

Tas viss tikai pēc vienas mācību atvaļinājuma dienas.

4. maijs

Atjaunotajai Latvijai 21. gads.

Knuta Skujenieka dzeja.

***
te nu stāv vaļā pastiepta roka
ko tā neprot un ko tā prot?
tā prot vienīgi latviski rakstīt
neprot ne sist ne ubagot

neprot godīgi iedzīt naglu
iztrīt nazi nedz maizi sēt
taču tā prot saglāstīt asinis
un vēl nākotni paredzēt
te nu stāv vaļā pastiepta roka
tā kā salā no bikluma trīc
nabaga roka
tai viss ir iedots
un it nekas nav apsolīts


***
kā labāk būt?
par usni vai par dadzi
kas atmiņu caur mēmu plienu dzīs
kad mana mūža skurbo palaunadzi
kā atnesušas dzērves aiznesīs?

no zemes šīs vairs mani neidzēsīs
es būtin būšu
šeit
tepat
un klāt
nedz manas saknes rudens vētras plēsīs
nedz mazais vējiņš iespēs samaitāt


***
ja visi dzīvosim pēc nāves
un darbs būs godam nodarīts
tad latvija kā liepa stāvēs
kā mūžam nesaduļķots rīts

ja būsim pateikuši laikus
to kas visvairāk vajadzīgs
tad maize cels pret sauli tvaikus
un valoda kā zāle dīgs

ja drošu svītru pārvilkuši
pār visiem rēķiniem līdz šim
tad būsim dziesmā iedzimuši
ar tālām jāņu ugunīm

ja visi dzīvosim pēc nāves
viens otrs laikam nedzīvos