Viena no lieliskākajām grāmatām, kādu es esmu lasījusi (un bez lielīšanās varu teikt, ka esmu lasījusi daudz), ir Pētera Hēga "Smillas jaunkundzes sniega izjūta". Fantastiska valoda, aizraujošs sižets, grenlandiešu kultūras gabaliņi, sniegs un galvenā varone - sieviete. Pēc tam esmu lasījusi arī citas šī autora grāmatas, bet neviena mani nav tā uzrunājusi kā šī.
Bija laiks, kad es mēdzu izrakstīt labākos citātus no grāmatām, ko lasīju. Atradu to kladīti, kur šie citāti ir pierakstīti, un gribēju padalīties ar dažiem no "Smillas jaunkundzes sniega izjūtas", kas joprojām šķiet ļoti aktuāli. Jā, un sorry, ka atsauces nav pienācīgi noformētas, bet viss ir no tās grāmatas, kuras bilde atrodas augstāk :)
- Ar vientulību man ir tāpat kā citiem ar baznīcas svētību. Man tā ir žēlastības gaisma. Nav reizes, kad es aizvērtu aiz sevis dzīvokļa durvis bez apziņas, ka veicu žēlsirdības aktu pati pret sevi.
- Nekad neesmu teikusi, ka es būtu pilnība. To cilvēku priekšā, kam pieder vara un kas to bauda un izmanto, es kļūstu par citu, niecīgāku un ļaunāku cilvēku.
- Cilvēki mirst. Prātodams, kā un kāpēc, tikpat nekur tālu netiksi.
- Melnās dienās es itin viegli nonāku pie domas, ka vienmēr jau var nostāties vannasistabā pie spoguļa un pārgriezt sev rīkli. Šādos gadījumos ir jauki, ja pastāv papildus garantija, ka vispirms ir jānoiet pie lejas kaimiņa aizņemties kārtīgu nazi.
- Visu ir vieglāk attaisnot, ja tu esi labi ģērbies.
- Ikviens brīdis dzīvē var izrādīties pēdējais. Dzīvē nedrīkst būt nekā tāda, kas ir tikai un vienīgi pārvietošanās no vienas vietas uz otru. Ikviena pastaiga ir jāveic tā, it kā tā būtu viss, kas ir palicis pāri.
Vēl ir daudz patiešām lieliski citāti -mazi puzles gabaliņi, bet ko nu es tik daudz. Izlasi grāmatu. Ir vērts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru