Atvaļinājuma piezīmes

Eh, jau augusts. Kļūst tumšāks, vēsāks un pat negribas ticēt, ka šī vasara reiz arī beigsies. Pat negribas pieļaut tādu iespējamību. Lai arī svīst, nevar paelpot un ir traki, traki karsti, man tīk labāk nekā auksts un slapjš.

Izbaudu sava atvaļinājuma otras divas nedēļas. Ieteikums nākotnei, ja gribas atstāt iespaidu par sevi kā nenormālo darbaholiķi: neņemt atvaļinājumu katras 2 nedēļas tikai ar 3 nedēļu pārtraukumu. Nepārtraukti saņemu komentārus par to, ka tev atkal atvaļinājums? Tu tak visu laiku atvaļinājumā! :D Pierādi nu, ka tās 3 nedēļas pa starpu es strādāju kā zirgs :)

Anyway - atvaļinājumā būt ir grūti. Sevišķi, ja nav nekāda plāna (turpmākajai nedēļai gan plāns ir! Bet par to vēlāk). Sestdien bija plāns - no rīta vēl biju Rīgā, devāmies uz Depo pēc grīdas krāsas, izcepu unikālo kabaču kūku un pēc tam braucu uz Vaidavu.
Svētdien par plānu parūpējās Solveiga, aizvedot mani uz Ninieri, kur pavadījās puse dienas. Vēlāk bija negaiss un bija jāiet gulēt, tā kā viss kārtībā. Pirmdien braucu uz Valmieru tikties ar jauniešiem - pa pusei darbs, tā kā viss kārtībā. Turklāt visu laiku saņēmu uzmanības pierādījumus draugiem.lv, facebook un telefonā savas vārda dienas sakarā, kas palīdzēja labi justies. (Starp citu - sen nebiju saņēmusi svētkos tik daudz sveicienu uz telefonu. Kā vecajos laikos bez draugiem.lv. Dikti patīkami, jutos īpaša).

Vakar bija krīzes diena. Nebija īsti plāna, gandrīz vai pieķēros MD rakstīšanai, taču krēsls bija par zemu, galds par augstu... Izdarīju dažas reālas lietas kā aplaistīju siltumnīcu un atbrīvojām ar māsu no pastkastes divas ķirzakas, kas nez kā tur bija nonākušas, stundiņu pasauļojos, un pārējo dienu vazājos apkārt kā pilnīgi nepieņemta. Čekoju twiteri ik pēc padsmit minūtēm. Pabeidzu lasīt S.Rušdi "Florences burvi". Izlasīju "Ir". Čekoju draugus un facebook un tvnet, bet visur totāla garlaicība. Un protams, paralēli tam es visu laiku kaut ko riju. Man ir reālas problēmas ar ēdienu kā stresa noņēmēju. Bet diena pagāja.

Šodien ir līdzīgi. Vienīgais, ka pēcpusdienā ir jābrauc uz Rīgu, tas kaut kā palīdz sastrukturēt laiku un uzvedību. Piektdien dodamies tripā uz Igauniju - tas ilgi plānotā Latgales tripa vietā. Kurā brīdī Latgale pārtapa par Igauniju, točna nesaprotu, bet tas notika Saulkrastu pasākuma laikā.

Šeit kabaču kūkas recepte. Atšķirība vien tā, ka neņēmu tik daudz eļļas - man bija tikai kāda pusglāze un cukura - man bija aptuveni pusotra glāze. Valriekstu vietā sablenderēju lazdu riekstus un arī sodu neliku. Un nejaucu visu divās bļodās, bet uzreiz visu kopā. Sanāca laba un daudz - nedaudz pēc burkānu kūkas.