Atrodi sevi!

Lielisks materiāls, ko atradu MD rakstīšanas procesā. Manuprāt, var attiecināt ne tikai ir tīrajiem brīvvprātīgajiem, bet arī uz tiem, kas strādā NVO. Reizēm atšķirība maza :)

Tātad šis ir volunteer stages and transitions model, saistīts ar brīvprātīgo socializēšanos organizācijā. Es zinu, kurā pakāpē es esmu. Un tu? :)

Haskie-Leventhal D., Bargal D. (2008). The volunteer stages and transitions model: Organizational socialization of volunteers. Human Relations, Volume 61(1): 67–102, London: SAGE Publications.

1. Nominācija (1-2 mēnešus pirms ienākšanas organizācijā) – pieteikšanās lai kļūtu par brīvprātīgo, izjustās emocijas – satraukums, sajaukts ar bailēm un fantāzijām. Attiecības – dažiem potenciālajiem brīvprātīgajiem ir attiecības ar jau esošajiem brīvprātīgajiem; organizācijas tēls un mērķgrupa šķiet ļoti pievilcīgi. Brīvprātīgā motivācija – altruistiska, egoistiska, sociāla, pieķeršanās līmenis – zems. Attieksme – romantisks ideālisms, augsts neskaidrību līmenis, zema apmierinātība. Ieguvumi – piesakoties par brīvprātīgo, rodas laba sajūta.
2. Jaunais brīvprātīgais (pirmie mēneši) – ierodas organizācijā, cenšas palīdzēt pēc iespējas vairāk, emocijas – izvairīšanās un frustrācija. Attiecības – margināls grupas un organizācijas loceklis, klienti pagaidām neuzticas brīvprātīgajam, palīdz ar to, ka ir, koncentrējas uz palīdzības kvantitatīvajiem faktoriem. Pieķeršanās pamatā – vienošanās. Nejūtas īpaši vajadzīgs. Attieksme – ierobežots ideālisms, augsts neskaidrību līmenis, zema apmierinātība. Cena – emocionāls saspringums, skumjas un frustrācija.
3. Emocionālā iesaiste (4 - 8 brīvprātīgā darba mēnesis) – sniedz reālu palīdzību, emocijas – „kā pa viļņiem” - gan liels prieks un apmierinātība, gan skumjas. Attiecības – var izveidoties tuvākas attiecības ar klientiem, kas var radīt dažādas dilemmas, palīdz darot – fokuss uz palīdzības kvalitāti. Kļuvis par svarīgu grupas locekli. Visaugstākais pieķeršanās līmenis – identificē sevi ar organizāciju un klientiem. Attieksme – tīrs ideālisms izraisa skumjas, zema neskaidrība, augsta apmierinātība. Augsta emocionālā cena, sekundārā trauma sajaukumā ar apmierinātības un jēgpilnuma sajūtām.
4. Iesakņojies brīvprātīgais (pēc gada) – sniedz reālu palīdzību noteiktiem klientiem, emocijas – objektīva attieksme, nogurums un izdegšana. Attiecības – tuvākas attiecības ar noteiktiem klientiem, neveido jaunus kontaktus, palīdz ar to, ka ir – ir kļuvis par centrālu un ietekmīgu grupas un organizācijas locekli. Pieķeršanās un jušanās vajadzīgam – atkal ir zema. Attieksme – reālisms, cinisms, neskaidrība attiecībā uz ilgtermiņa rezultātiem. Ļoti labi apzinās, kādi ir brīvprātīgā darba ieguvumi un cena.
5. Atvaļināšanās (pēc gada vai diviem brīvprātīgajā darbā) – atdalīšanās no organizācijas, grupas un klientiem, emocijas – skumjas sajaukumā ar atvieglojumu. Attiecības – atdalīšanās, atvadīšanās rituāli, bieži atceras klientus. Pieķeršanās brīvprātīgajam darbam kā tādam un sociālām pārmaiņām. Attieksme – atgūts nedaudz no vispārējā ideālisma. Viss brīvprātīgajā darbā iegūtais tiek skatīts perspektīvā, grūtības atteikties no visa.

Beļģijas trips: iespaidi

Reizēm tas, uz kurieni tu dodies ceļojumā, it nemaz nav svarīgi. Svarīgi ir tas, ar ko kopā tu esi. Cilvēki, ar kuriem tu vari kopā smieties, dejot, gatavot ēst, iepirkties, doties uz Makdonaldu un par to nejusties vainīga, klusēt, skatīties Laura "Es skrienu" visās 6 valodās, ceļot, slinkot, teikt visu, ko domā, un vēlreiz smieties, smieties, smieties. Man bija prieks būt Beļģijā kopā ar diviem šādiem fantastiskiem cilvēkiem. Un lauzt savus priekšstatus par Beļģiju kā garlaicīgu zemi. Ir skaisti un sakopti, reizēm pat šķiet, ka nereāli, bet garlaicīgi nē. Braukšu vēl.

Antverpenē









Ģentē















Brigē







Funny signs





Karaļa pils.



Briseles dārziņš.


Briseles pulkstenis.



Čurājošā meitenīte bija ieslēgta aiz restēm un nečurāja. Very discriminating, actually.



Un kā tad bez čurājošā puisīša.

dzejolis gultas galvgalī

Viesu namā "Ide", kur pavadīju iepriekšējās 3 dienas, manas gultas galvagalī bija sekojošs dzejolis. Autoru nezinu, publicēts 1989. gada laikrakstā "Atmoda". Bet izklausās pēc Skujenieka.

Klusi, klusi pienākusi
melnā sieva lapas grābj
skatos es uz jūras pusi
melnās putās tumsa kāpj
apdziest tumsa apklust jūra
smiltīs kliedzot mute sāp
klusi klusi pienākusi
melna sieva lapas grābj
acis - siena
lūpas - svece
salti vārdi mani krāpj
kas es esmu
kas tu esi
melna sieva lapas grābj
sabirst lapas
sabirst krusti
paliek akmens rakstīts vārds
kas es esmu tas tu būsi
kuries stiprāk upursārts
nomocīta izslāpusi dvēselīte gaisā kāpj
klusi klusi zvani zvana
klusi klusi sasnieg sniegs
klusi lapas sagrābusi
melnā sieva tālāk iet.