01:57

2013ais grāmatās

Tā nu sanāca, ka 2013. gada sākumā, pateicoties atradumam tviterī, uzgāju goodreads.com portālu. Tā kā visu mūžu esmu bijusi cilvēks, kam lasīšana ir viena no mīļākajām darbībām, vienmēr arī ir gribējies piefiksēt, cik un ko tad es izlasu. Šad un tad gadījies, kas paņemu bibliotēkā grāmatu, sāku lasīt, un pēc kāda brīža saprotu, ka esmu to jau kaut kad lasījusi. 

Tagad goodreads.com šo fiksēšanu ir iespējams veikt ātri un ērti, var redzēt citu lasītāju viedokļus, grāmatu novērtējumus un vēl citas noderīgas lietas. 

Ir arī tāda lieta "Reading Challenge" - gada sākumā tu uzliec mērķi, cik grāmatas plāno izlasīt, un attiecīgi vari sekot līdzi savam progresam. 

Atskatoties uz savu 2013. gada "Reading Challenge" jāsaka, ka diemžēl mērķi nesasniedzu - biju divas grāmatas par īsu. Mērķis bija uzlikts 34 grāmatas, sanāca 32. Principā diezgan nožēlojams skaits kārtīgam lasītājam, bet nu šobrīd mans attaisnojums ir mazs bērns, māja un darbs. Diemžēl lasīšanai neatliek tik daudz laika kā sirds un prāts kāro. 

Vēl pie vainas manam nesasniegtajam mērķiem ir tendence lasīt biezas grāmatas. Diemžēl simtlapīšus mēdzu neuzskatīt par kārtīgu grāmatu, kuru vispār vērts sākt lasīt. Gandrīz pie lasītajām grāmatām negribēju likt Lāksonenas "Kad gos smei", jo tā jau tikai dzeja, to jau tā kārtīgi nelasa.... Bet šajā gadā plānoju laboties un pievērsties plānāku grāmatu lasīšanai. 

Vēl par tendencem - 2013. gadā biju kritusi uz somu rakstniekiem un Filipu Gregoriju. 4 somu autoru grāmatas (piekto pabeidzu jau 2014. gadā...) un 3 Filipas Gregorijas gara darbi. Turklāt 10 no 32 grāmatām izlasīju angļu valodā, kas arī procesu palēnināja. 2014. gadā plānoju vairāk pievērsties latviešu mūsdienu lieteratūrai, kā arī pamēģināt lasīt krieviski. 

Visi līdzīgu bloga ierakstu autori mēdz likt savas TOP grāmatas. Vai tad es knapāka. Te arī mans TOP 3:

3. Mitoloģija mūsdienās. Dievi ir dzīvi, lai ko jūs par viņiem nedomātu. Pat, un jo īpaši, Amerikā. Salasījos, un pat sāka likties vai tik es kādam dieviņam neesmu kaut ko ieriebusi tieši šajā brīdī. Bet varbūt vienkārši jānoliek tasīte piena uz sliekšņa. 

2. Te nu ir tie somi. Karš, kaisle un reproduktīvā veselība. Un ļoti interesants vietējā dialekta atveidojums latviešu valodā. Iedevu palasīties arī savai mīļālajai ginekoloģei, arī viņai patika, tikai ar iebildi, ka stangas pie 4 cm atvēruma nevar uzlikt :)

1. Viennozīmīgi labākā lasītā grāmata šajā gadā. Izlasīju vienā (nu labi, divos) vakaros, bet nelaida mani vaļā vēl vairākas nedēļas. Ļoti spēcīga. Ir brīži, kad veikalā, pērkot baltmaizi, joprojām domāju par šo grāmatu. 

Un vēl divas kategorijas:

Labākais 2013.gadā  lasītais no latviešu autoriem:

Ilgi taisījos, un beidzot tiku pie šīs grāmatas. Ķēros klāt Ziemassvētku brīvdienās un iegrimu dziļi. Lai arī biju gaidījusi kaut ko nedaudz citu, grāmata ļoti uzrunāja. Tai vajadzētu būt obligātajai literatūrai, runājot par II pasaules karu Latvijā. Pēc šīs grāmatas izlasīšana staigāt pa Vīlandes ielu ir kļuvis savādāk.

Un visbeidzot - labākā 2013. gadā lasītā dzeja:

Lai arī Lāksonenai nebija konkurentu, jo citu, jaunu dzeju 2013. gadā nelasīju, tā ir ļoti laba dzeja. Visu cieņu G.Godiņa tulkojumam un somu valodas izloksnes pārnesumam latviešu izloksnē. 

Arī šī bija ļoti gribēta grāmata, ko beigās ar lielu baudu izlasīju guļot vannā. 

Nu tad aiziet. 2014. gadā challenge izlasīt 40 grāmatas. Nupat sakārtoju arī grāmatplauktu, izlasīju priekšplānā vēl nelasītās grāmatas. Kāds desmits sanāca. 

18/09/2013

7.septembris. Parasta diena.

Pirms diviem gadiem šajā dienā bijām Horvātijā.
Pirms gada - neatceros, varbūt jāpaskatās tviterī. Bet gan jau tepat un nekas ļoti ievērojams nenotika.
Šodien braucām 19.trolejbusā uz Lucavsalu. Kopā ar mums brauca mūsu rajona lielākais hokeja fans kopā ar dēlu. Devās nolikt puķes pie Krievijas vēstniecības, pieminot pirms diviem gadiem bojā gājušos hokejistus. Vēl trolejbusā pirmo reiz braucu kopā ar vēl diviem bērnu ratiņiem. Ja dzimstība būtu augstāka, trolejbusos nebūtu vietas.

Reizēm šī brīža ritenī darbs - mājas - virtuve - Aleksis - putekļusūcējs - gludināmais dēlis - gulta - darbs šķiet, ka kaut kur pazaudējos. Ka aiz ikdienas un pienākumiem pazūd personība. Tāpēc arī centīšos turpmāk biežāk kaut ko darīt šeit, blogā.

Šodien sevī noformulēju domu, ka bērna ienākšana dzīvē nozīmē iemācīties nebūt pasaules centram. Tas ir bērns, kurš sevi nu uztver kā pasaules centru, un diviem centriem nav vietas pasaulē. Jo tu vairs neesi bērns, tu esi kādam vecāks. Cita atbildība, ego ierobežošana.

Kopš es esmu pārstājusi būt pasaules centrs, man visvairāk pietrūkst divu lietu - ceļošanas un apmācību vadīšanas. Gan jau atkal kādu dienu, bet šobrīd dikti grūti bez šīm divām lietām, kas mēdza pabarot manu ego.

(Doma norakstīta, prāts atbrīvots. Jādodas gulēt, lai arī turpmāk spētu domāt.)

Atgriežoties

Šodien "All Cappuccino" trāpījusies krūzīte ar uzrakstu "Labākais vēl tikai būs." Labi, ka tā. Šī nav tā diena, kad es spētu tikt galā ar krūzīti "Dzīve ir cīņa".

Mēģinu apgūt Windows 8. Ne pārāk.

Kā Romāns Suta lādējās jeb mazs iztēles vingrinājums

Visvairāk Sutu tracināja ieminēšanās: "Šai dienai pietiks. Aiziesim turpu citreiz."
"Citreiz?!" viņš kliedza, piesarcis un saviebies. "Citreiz tu, vārguļmiesa, kasīsies, apkritis ar furunkuļiem, piņņiem, ļaundabīgām pūtēm, sarkano kaiti un kreveļēdi. Citreiz tu gulēsi beigts ar bruku no skatīšanās, kā vecaistēvs nes kartupeļu maisus! Citreiz Daugavmalas hulīši būs tevi tā piedauzījuši, ka tev ceļgali locīsies otrādi un vecā aukle stums tevi apkārt slimnieku ratos! Citreiz es tevi apmeklēšu nervu klīnikā pēc elektriskā šoka, jo tu būsi iedomājies sevi par vardi, kas laiž kurkuļus nelaikā, vai arī tu gulēsi Termiņcietumā, notiesāts par netikumisku uzvedību publiskā vietā! Citreiz tevi būs sakodusi traka vāvere, nospēris ormaņa kleperis, tu būsi pakāries ar vecāsmātes ficelbanti, aizrijies ar zobu birsti, nogāzies ar liftu, noslīcis kanalizācijas šahtā, nosmacis tvanā, noplaucējies ar griķu biezputru, nošāvies pie lombarda pakaļduervīm, pārdūris kuņģa sienas ar siļķes asakām, izkritis no sava šūpulīša un pārlauzis gleznās pakaļkājas sešpadsmit vietās!... Tāpēc rosies tikai mudīgi uz priekšu un pasteidzies noķert zivi, kas varbūt ir tava pēdējā!"

Eglītis Anšlavs. Pansija Pilī. Rīga, Liesma, 1991. (198 - 199.lpp.)

Rudenis

Pa ceļam aiziejot.

Viesturdārzs reizēm ir diezgan fascinējošs.

Pa nezināmiem ceļiem.

Reizēm tomēr prasās lielāks plašums.

Un tad atnāca ziema.