Nupat, dušā esot domāju - nez cik ilgi jāgaida, kad tehnoloģijas būs attīstījušās tik tālu, ka mana domu plūsma, attiecīga signāla iespaidā, nokļūs pa taisno manā blogā. Ieraksti gan jau būs biežāki un pasaule tiks piesārņota ar vēl vairāk liekas informācijas :) Tad arī te jau droši vien būtu tapis ieraksts par piedzīvojumiem LU SZF pēcvēlēšanu diskusijā un par to kā es vīlos Stendzeniekā. Un par piedzīvojumiem Latvijas Jaunatnes politikas forumā un to, kā es ik pa brīdim turpinu vilties tajā jomā, kurā es strādāju. Un vēl es droši vien būtu izgāzusi visādas dusmas, šīs pašas vilšanās un visādas citādas negatīvas emocijas (skat.iepriekšējo ierakstu) un daudz, daudz nevienam nepieciešamas info par maniem kārtējiem jēgas meklējumiem.
Varbūt vnk jāatzīst, ka jēgas nav. Nekur. Un viss. Jādzīvo nost.
Turpinot par bezjēgu - diezgan ilgi mana regulāra dzīves daļa ir visvisādi seriāļi. Nu un tad es pagājušajā nedēļā saviem Zieda jauniešiem un saviem Zieda draudziņiem, bet ārpus Zieda, uzdevu jautājumu: ja tu varētu būtu kāda seriāla varonis, kas tu būtu, un kāpēc? Šo jautājumu es, protams, uzdevu tāpēc, ka dikti gribējās padalīties ar savu ģeniālo atbildi.
Es būtu Bārnijs no "How I Met Your Mother". Vot tā.
Un kāpēc?
Tāpēc :)
Vispār jau gribēju vēl kaut ko rakstīt, bet sāku skatīties video iekš youtubes un aizrāvos. Te nu ir.
10/27/2010
10/10/2010
10.10.10 jeb maģiskās kāzas Molā
Vēlēšanas pagājušas, Vienotība it kā uzvarēja.
Ir rudens, sešos jau paliek tumšs, un tas man reāli besī.
Man kājās vilnas zeķes, šodien visu dienu slaistos un guļu, un neko negribas mazāk kā domāt par to, ka šodien ir svētdiena un tūlīt visu nedēļu būs jāstrādā: jārunā ar cilvēkiem, jādomā, jāatbild uz e-pastiem, jāiekļaujas, jābūt jaukai un jādara citas lietas, kas šobrīd liekas pilnīgi bezjēdzīgas. Paldies par diagnozi, nē, man nav depresija. Es tikai meklēju jēgu un nevaru viņu nekur atrast.
I need some serious system configuration.
And inspiration.
To gain some satisfaction.
You are what you watch.
So this is me now.
Līga saka, tas esot slimi :) Mēs ar Uldi tā nedomājam.
Ir rudens, sešos jau paliek tumšs, un tas man reāli besī.
Man kājās vilnas zeķes, šodien visu dienu slaistos un guļu, un neko negribas mazāk kā domāt par to, ka šodien ir svētdiena un tūlīt visu nedēļu būs jāstrādā: jārunā ar cilvēkiem, jādomā, jāatbild uz e-pastiem, jāiekļaujas, jābūt jaukai un jādara citas lietas, kas šobrīd liekas pilnīgi bezjēdzīgas. Paldies par diagnozi, nē, man nav depresija. Es tikai meklēju jēgu un nevaru viņu nekur atrast.
I need some serious system configuration.
And inspiration.
To gain some satisfaction.
You are what you watch.
So this is me now.
Līga saka, tas esot slimi :) Mēs ar Uldi tā nedomājam.
Abonēt:
Ziņas (Atom)