labs :)

Found in: http://superseriousthoughts.blogspot.com

Jāņi, zoo, laivas un izlaidumi

Jūnijs tāds ļoti aktīvs mēnesis sanācis. Un teju teju man sāksies atvaļinājums! Vēl tikai rīt un parīt uz Daugavpili jāaizbrauc novadīt viena sesija ar aktivitātēm par brīvprātīgo darbu un seksuāli reproduktīvajām tiesībām.

Tikmēr viskaut kas daudz ir sadarīts. Vakar, piemēram, atradu ideālo tīrīšanas līdzekli rūsas noņemšanai no vannas virsmas - tas ir Cillit Duo :) Un beidzot salīmējām puzli. Un nopirku zemenes un krāsojamo grāmatiņu :)

Darbā bija pēdējā laikā daudz darāmā - jāsaraksta Light&Love projektam kārtējās ceturkšņa atskaites un jāpabeidz jauno vienaudžu sertifikācija, kā nobeigumā mums bija sertifikātu pasniegšana zoodārzā, pateicoties Līdakas kungam. Bija forši. Šī ar žirafītēm gan ir vienīgā bilde, ko nofočēju, bet kas sanākusi ļoti laba.

Nu un uzreiz pēc pasākuma zoodārzā metos iekšā autobusā, lai paspētu uz māsas izlaidumu. Vispār stulbi jau - tajā dienā izlaidumi bija gan māsai, gan brālim, brālim sākās četros, māsai sešos. Uz brāļa izlaidumu es diemžēl nevarēju paspēt, par ko es nevarēju vien beigt justies vainīga. Toties māsas izlaidumā ierados laikā (lai arī nepārģērbusies, kas galīgi nebija plānots) un pat aizņēmu vietu vecākiem, kas traucās no Olimpiskā centra, kur bija brāļa izlaidums, uz kultūras namu. Izlaidums ilga trīsarpus stundas. No vienas puses - pozitīvi, ka māsa bija sākumā, varēja tikt vaļā no puķēm un tā, un tad baudīt procesu (vienā brīdī gan tas apnika un es sāku skaitīt, cik cilvēki vēl palikuši), bet no otras puses - nebija vairs ko gaidīt, izņemot beigas :) Bet nu lepnums jau liels - mana mazā māsa beigusi ģimnāziju :) Un vēl ar tik lieliskām sekmēm :)

Pēc tam mēs devāmies manas kolēģes Lāsmas organizētajā laivu braucienā pa Salacu uz divām dienām. Pasākums bija interesants. Pirmkārt jau ar to, ka Dacīte un Koļa bija aimirsuši paņemt telti. Otrkārt - mēs par stundām divām kavējām brauciena sākumu. Bet visā visumā pasākums bija izdevies. Laiks labs, upe mierīga, kompānija lieliska, ko vēl vairāk var vēlēties? Tikai, lai būtu vairāk maizes, ar ko ēst zemesriekstu sviestu :) Un mazāk odu un visādu citādu knišļu. Kasos vēl šodien. Bet tur jau arī Jāņi deva savu artavu.

Jā, un tad vēl Jāņi. Reizēm tiešām ir tā, ka pēc visas tās trakās gatavošanās svētkiem pašus svētkus svinēt vairs negribas. Ņemšanās jau kārtējo reizi bija pamatīga - mājas tīrīšana, meiju nešana un spraušana, pīrāgu cepšana, uz veikalu iešana, galdu klāšana, vainagu pīšana...
Šogad pie mums kursa biedri manējie bijušie. Bija jauki. Kaut gan baigās sēnes jau mēs esam palikuši. Rīta gaismu sagaidījām, bet tā švaki, švaki :) Pār ugunskuru gan pārlēcām un meitenes ar vainagus ozolā sameta, tā kā galīgi lūzeri jau nebijām. Taču ar Līgo dziesmām gan dikti švaki gāja. Laikam uz nākošo gadu būs dziesmu grāmata jāsataisa.

Šodien man vēl baigie plāni ēst gatavošanai - gribu maizīti izcep un vistiņas arī jāsataisa ar rīsu sautējumu, piemēram. Un vēl Daugavpils programma jāuztaisa. Bet tas, kad beigsim spēlēt Heroes of Might and Magic :)

Wuhū!

Tā laimiiigaa diena ir klaat - shodien beidzaas man pirmais maaciibu gads magistros, kas noziimee, ka 50% ir pieviekti, veel tik pat daudz palicis! Man liekas, ka ar visu magistra darbu tam nevajadzeetu buut gruutaak kaa bija shie peedeejie divi meeneshi. Vadiibas ekonomika un publiskaas finanses - tas patieshaam bija gruuti. Tagad gan varu buut lepna un teikt, ka daudz vairaak saprotu no taa sviesta, kas pashlaik notiek muusu ekonomikaa. (Protams, cerot, ka eksaamenos buus izdevies ieguut pozitiivus veerteejumus :) ).

Vienalga. Buus labi. (Kaut kas nav laagaa ar manu klaviatuuru - garumziimes nespiezas. Stulbi).

Tad nu shodienas plaans ir braukt maajaas uz laukiem izmazgaat dreebes un iechillot. Galiigi mani nepriecee tas, ka aaraa liist, kaa jau parasti tad, kad ir briivs. Shoriit pamodos seshos no taa, ka lietus sitaas pret palodzi un nevareeju vairs iemigt. Secinaaju, ka laikam maaja uzbuuveeta nepareizi - normaali taadaam palaaseem nevajadzeetu sisties pret palodzi, bet gan krist kaut kur citur.

Taada viegla hiperaktivitaate. Bet Uldis blakus gulj un ir garlaiciigi.

Sheit dazhi foto no Bulgaarijas, kur pabiju Grundtvig projekta nosleeguma braucienaa:

Sheit mees bijaam vienaa muzejaa Trjavnas pilseetinjaa. Bija ljoti karsta diena un mazaakais, ko man gribeejaas bija vazaaties pa muzejiem. Gide bija pilniigs stereotipa izpaudums par muzeja darbinieci/veestures studenti: ar brillem, garu bizi, ljoti klasiski geerbusies un mezoniigi kautriiga. Staastiija gan diezgan interesanti. Muzeja eeka skita celta peec turku parauga, kaa mees Krima redzeejaam, bet to vinja negribeeja atziit. Man vienalga liekas, ka man taisniiba :) Bet taapat jau arii ar mums latvieshiem - nepatiik atziit krievu vai vaacieshu ietekmi.


Glezna, ko radiijis kaads vieteejais maakslinieks un kas saucas "No putna lidojuma". Ljoti patika man. Taa ar humorinju :) Bija tur veel interesantas bildes, kaa arii kokgriezumi. Bet shii man patika vislabaak.



Par šo te bildi - ar tadaam bija apgleznotas visas sienas bazniicinjaa, kas atrodas Veliko Turnovo cietoksnii. Taas raksturo Bulgaarijas veesturi, saniegumus, tur atteelotas veesturiskaas personas, kaujas, kari un taa joprojaam. vismodernaakaa bazniica, kaadaa es esmu bijusi jebkad. Arii altaarglezna loti iespaidiiga un interesanta diemzeel nesanaaca bilde. Ar bildeeshanu vispaar interesanti bija - saaku bildeet, kad pienaaca bazniicas sieviete un aizraadiija, ka par to jaamaksaa. Es ljoti sakautreejos un Solveiga samaksaaja. Par ko mums veelaak paarmeta griekju puisis, kursh, protams, peec aizraadiijuma vienkaarshi neturpinaaja fotografeet un arii nesamaksaaja. Kultuuru atskiriibas. Bet vinsh tuvaak Balkaaniem, labaak saprot :)

Nu un te arii es drupaas :) Vispaar ljoti jauks brauciens, tikai taa vietaa, lai atpuustos, es diezgan noguru. Nolaapiita mana tieksme aizpildiit briivo laiku - shai gadiijumaa panemto atvalinaajuma nedeelju - ar paraleelajaiem darbiem. Bet spa bija lielisks, masaaza un sauna, un zemenes un kirshi bija fantastiski.
Un sapratu, ka patiik man tie Balkaani, patiik. Un celjot arii patiik. Ljoti. Bija tur viens daanju viirinsh, kur piecus gadus pabijis Ugandaa. Sakaardinaaja mani ljoti. Redzees, cik lielaa pakaljaa mees te buusim ar to muusu kriizi. Varbuut tieshaam jaabrauc prom uz Aafriku, tur ir veel suudiigaak, tikai neviens par to vienaa baltaa gabalaa nevaimanaa.

Uldis joprojaam gulj. Ieshu uz virtuvi skatiities Vilu un Greisu. Eest arii saak atkal gribeeties :)