9/09/2010

Politiskās piezīmes

Šodien projekta "Pirmā reize" ietvaros dodos uz Valmieru, piedalīties Vēlēšanu reformu biedrības rīkotā diskusijā.
Te manas piezīmes no pagājušās nedēļas LNT Līderu debatēm.

7.septembrī Valmierā notika LNT rīkotās kārtējās Līderu debates. Arī mēs, „Pirmās reizes” jaunieši devāmies paskatīties, kā tas notiek.

Debatēs piedalījās kandidāti no sešām partijām, kas startē Vidzemes sarakstā ar 1. kārtas numuru un šobrīd visticamāk varētu iekļūt Saeimā. Partiju PCTVL pārstāvēja Olaines domes deputāts Andris Tolmačovs, apvienību „Vienotība” premjers Valdis Dombrovskis, partiju „Saskaņas centrs” saslimušā pirmā numura Ivana Klementjeva vietā pārstāvēja trešais numurs Jānis Ādamsons, Zaļo un Zemnieku savienību pašreizējais Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" – partijas „Visu Latvijai” līderis Raivis Dzintars, bet partiju apvienību „Par labu Latviju” – bijušais prezidents Guntis Ulmanis.

Debates notika Valmieras Drāmas teātrī un sanākuši bija pārsteidzoši daudz cilvēku, jau pusstundu pirms tiešraides sākuma zāle bija gandrīz pilna. Publikā redzējām gan Vidzemes pašvaldību vadītājus, gan skolu direktorus un skolotājus, gan citus Vidzemes inteliģences pārstāvjus.

Gan mēs, gan vairāki citi skatītāji bijām vīlušies debašu formātā – izrādījās, ka kandidātiem uzdod tikai jau iesūtītos jautājumus (un protams, arī ne visus) un pēc tam viņi uzdod jautājumus viens otram – skatītāji jautājumus uzdot nevarēja. No publikas puses neapmierinātību izpelnījās arī sākotnējais LNT pārstāves ieteikums netrokšņot un savu neapmierinātību ar kandidātu teikto skaļi neizteikt, citādi neko nevarēs dzirdēt. Godīgi sakot, īsti nesapratām, kādēļ tad skatītāji vajadzīgi un kādēļ raidījumu nevar filmēt tāpat studijā – jo skatītāji tāpat bija tikai fons.
Brīžos, kad zālē pēc kāda no kandidātu teiktā atskanēja aplausi arī apmēram varēja nojaust spēku samērus – visvairāk līdzjutējus sev bija sagādājusi "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", ZZS un „Par Labu Latviju” aplaudēja paši partiju biedri, bet PCTVL kandidātam līdzi juta vien trīs vīriņi, kas sēdēja mums blakus.

Par debašu dalībniekiem:
• Vislabāko iespaidu par sevi atstāja Raivis Dzintars. Viņš runāja pārliecinoši, tautai saprotamā valodā, ievēroja laika limitu. Varēja just to, ka viņam ir politologa izglītība, ko viņš pats arī uzsvēra, turklāt, labas publiskās runas un debašu prasmes. Labākais citāts paar jauniem cilvēkiem politikā: „Jauns kumeļš par labu zirgu var izaugt, vecs ēzelis vairs nē...”
Valdis Dombrovskis, savukārt, runājot pārāk daudz izmantoja dažādus neizprotamus skaitļus un minēja tādus jēdzienus kā „fiskālā budžeta konsolidācija”, „vidus termiņa izvērtēšana” utt., kas gana saprotami ir valsts ierēdņiem, bet vēlētāju parasto tikai samulsina. Taču pāris reizes, kad kāds no pretiniekiem viņu sadusmoja, izrādījās, ka mūsu premjers prot arī dusmoties un veikli „atsist” vārdiskos uzbrukumus.
Guntis Ulmanis pārāk spilgtu iespaidu neatstāja. Centās „izbraukt” uz bijušā prezidenta harizmas rēķina, to, ka viņa laikā izvesta palikusī PSRS armija. Solīja tādas neiespējamas lietas kā 180 latu lielu neapliekamo minimumu (šobrīd tas ir 35 lati) un elektroniskās grāmatas visiem skolēniem. Citāts par to, cik šīs grāmatas varētu izmaksāt: „Nav rēķināts, bet ir iespējams!”
Andris Tolmačovs bija vājākais runātājs no visiem, iespējams tāpēc, ka traucēja valodas barjera. Tomēr visu cieņu, latviski, lai arī ar akcentu un reizēm pārsakoties viņš runāja visu laiku. Atbalstīja V.Dombrovska šī brīža taupības politiku, taču ik pa brīdim uzbruka J.Ādamsonam, iespējams tādēļ, ka abas partijas cīnās par balsīm no apmēram vienas mērķauditorijas.
Jānis Ādamsons – uzbruka visiem pēc kārtas, īsti nepārliecināja. Tā kā Ādamsons ir politikā ilgi un demagoģiju labi pieprot, interesantāk būtu bijis redzēt īsto pirmo numuru – Ivanu Klementjevu.
Jānis Dūklavs - runāja ļoti nosvērti, pārliecinoši, taču reizēm lasīja no lapas, kas nešķita pārliecinoši un šim debašu formātam atbilstoši. Savu mērķauditoriju – lauksaimniekus un zemniekus, mazos lauku uzņēmējus, varbūt pārliecināja. Lai gan īsti neko nepateica.