...

Apmācība bija patiešām lieliska. Arī ar praksi viss nokārtojās. Tagad tik jāstrādā un cītīgi jāplāno laiks, lai varētu tikt ar visu galā.
Bet gan jau būs labi, jo es tak esmu padomju sieviete :D

piektdiena, ne-trīspadsmitais

Auksts. Kurināt sākšot nākamnedēļ. Šodien esmu Valmierā, tipa atpūšos. Tas nozīmē pamošanos 8:30 (zvanīja Ulda mamma), dušu (jo mati izskatās pancīgi taukaini), jogurtu ar pārslām un lazdu riekstiem (riekstiem vakar Rimi bija atlaide) un sazvanīšanos ar dažām skolām par nodarbībām (dažas no tām izlemj, ka tomēr mūs negrib).
Parunājos skaipā ar Dacīti, atbildēju dažus meilus, vienojos par tikšanos ar Radi par GAIN projektu, izlaboju e-pastu par vēja enerģiju. Nenormāli aizraujoša mana diena, ne? :D Tad vēl jāaiziet uz veikalu pēc paikas un žurku indes, kā arī jādodas pie Solveigas taisīt darba programma 2010. gadam, kas nākamnedēļ jāiesniedz SIFam.
Tad vēl - manā dzīvē radusies nopietna neskaņa starp akadēmiskās un neformālās izglītības prasībām. Nākamnedēļ ir JSPA rīkota apmācība apmācītājiem, ļoti, ļoti, ļoti foršs pasākums, kurā es ļoti, ļoti gribēju piedalīties no brīža, kad ieraudzīju apmācības sludinājumu. Man izdevās, mani paņēma. Bet lūk, nākampiektdien ir arī mana maģistrantūras prakses aizstāvēšana, un abiem pasākumiem es galīgi nemaz netieku. Sazinājos ar skolu - pagaidām atbilde par iespēju aizstāvēt praksi citā datumā ir negatīva, drauds ir 6 kredītpunktu zudums. Bet protams, es kā neformālās izglītības upuris braukšu uz apmācību, lai arī cik kredītpunktus man tas neprasītu. Nu bet cerams, ka nebūs tik traki, jāturpina komunicēt ar skolu. Anyway - nav godīgi. Uldim tāda aizstāvēšana vispār nav :) Laikam vajadzētu uzrakstīt prakses atskaiti.
Par bildi - tā nav mana, tā ir google. Likās, ka blogā pietrūkst krāsu :)

ready, steady, goooo!

This is Madara speaking, back on feet (both feet).
Jā, no kruķiem veiksmīgi esmu tikusi vaļā un staigāju uz abām kājām. Esmu atpakaļ darbā un vienkārši karos augšā no visa tā, kas man būtu jāizdara, tieši tāpēc šobrīd es to nedaru :)

Vakar man bija baigais piedzīvojums - braucu ciemos pie māsas uz kojām (beidzot!). Izrādījās, ka es nemaz tik vienkārši nevaru apciemot kojās savu māsu, jo paredzēts, ka var ciemoties tikai mammas un tēti, māsas, brāļi un citi ne-radinieki tiek uzlūkoti samērā aizdomīgi. Es dabūju atstāt ķīlā savas tiesības, apsolīties, ka irlgāk par stundu neuzturēšanos un tad mani ielaida. Visu cieņu koju onkulim, kas spēj atcerēties visas sejas, kas viņa kojās dzīvo/nedzīvo!